Ceturtdiena, 11. decembris
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
weather-icon
+6° C, vējš 0.45 m/s, R-DR vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Dzemdē bērnu, lai nopirktu zāģi

Aizkraukles rajonā pagājušajā gadā demogrāfiskā bilance bijusi negatīva — nomiruši vairāk nekā piedzimuši.

Aizkraukles rajonā pagājušajā gadā demogrāfiskā bilance bijusi negatīva — nomiruši vairāk nekā piedzimuši. Arī šķirto laulību skaits ir lielāks nekā reģistrēto. Situāciju komentē Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas pārzine Olita Sticere.
Aizkraukles pilsētas dzimtsarakstu nodaļa līdz ar novada izveidi nu strādā kā novada nodaļa. Tā ir labi tehniski aprīkota, vienā no pirmajām te izveidota datorizēta datubāze, kuru veiksmīgi izmanto. Ekonomiski lietoti arī pašvaldības piešķirtie līdzekļi.
Bilance negatīva
Aizkraukles rajonā pagājušajā gadā piedzimuši 329 bērni, reģistrēti 607 miršanas gadījumi, salaulāts 120 pāru, bet šķirtas 136 laulības. Pēdējos gados laulību skaits rajonā pamazām pieaug, bet dzimušo bērnu skaits sarūk. Pēdējos septiņos gados mirušie pārsniedz piedzimušo skaitu.
Taču Latvijā kopumā dzimušo bērnu skaits pamazām palielinās. Tomēr, salīdzinot ar 1987. gadu, kad valstī reģistrēts vislielākais dzimušo bērnu skaits, mazuļu tik un tā dzimst maz. Pēdējo 14 gadu laikā dzimstība samazinājusies 2,1 reizi.
Bebros, Secē, Staburagā un Vallē neprecas
No mazākiem Aizkraukles rajona pagastiem vairāk bērnu dzimuši Skrīveros — 31, Bebros — 16, Klintainē — 17, Secē — 15, Vietalvā — 11. Pilskalnē reģistrēti tikai divi, bet Zalvē — trīs zīdainīši.
Aizkrauklē reģistrētas 42 laulības, Pļaviņās — 11, Koknesē — 17, Neretā — 9, Jaunjelgavā — 6. Bet Bebros, Secē, Staburagā un Vallē nav reģistrēta neviena laulība. No 120 laulībām Aizkraukles rajonā baznīcā noslēgtas 23. Latvijā kopumā baznīcā reģistrēti 26,3 procenti laulību.
Likums veicina dzimstību
Aizkraukles pilsētā pērn piedzimuši 69 bērni. Tas ir par 11 mazāk nekā 2000. gadā. Kopš 1967. gadā izveidota pilsēta, visvairāk dzimušo reģistrēts laikā no 1983. līdz 1987. gadam. Tas saistīts ar bijušajā Padomju Savienībā pieņemto likumu par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tas noteica, ka ģimenes ar trijiem bērniem ir daudzbērnu. Veikalos tām bija speciālas pārtikas nodaļas, varēja iegādāties vairāk un labākas preces. Bez rindas varēja iegūt vietu bērnudārzā un saņemt dzīvokli. Līdzīgas priekšrocības bija vientuļajām mātēm. Viņām pat bija lielāks bērnu pabalsts. Pēc šī likuma pieņemšanas sāka dzimt vairāk bērnu.
Pabalsts nedēļas pusdienām
Vēlāk šis skaits pamazām saruka, un pērn piedzimis divas reizes mazāk bērnu nekā pirms desmit gadiem. Sticeres kundze uzskata:
— Nākotnē dzimušo bērnu skaits varētu mainīties, jo nu bērni, kuri dzima tajos gados, izauguši un paši var kļūt vecāki.
Bet kādas priekšrocības tagad ir jaunajām māmiņām? Lielāko vienreizējo pabalstu — 196 latus — viņas saņem, bērniņam piedzimstot, ja vien laikus reģistrētas grūtnieču uzskaitē. Par šo naudu var iegādāties tikai ratiņus, gultu un pūriņu bērnam. Nekas vairāk neiznāk. Līdz pusotra gada vecumam par bērnu maksā 36 latus, bet līdz trijiem — 13 latu, vēlāk — nepilnus piecus latus mēnesī. Skolēnam ar to pietiek astoņām dienām pusdienām skolā.
Dzemdības plāno “pelnīšanai”
— Agrāk vecāki, lai bērnu varētu sagatavot skolai, pārdeva govi, nokāva cūku, lai sarīkotu kāzas. Tagad bērnu dzemdē, lai tēvs varētu nopirkt motorzāģi.
Reiz kādai sievietei jautāju, kāpēc viņa, zinot ģimenes slikto materiālo situāciju, nolēmusi dzemdēt četrpadsmito bērnu. Viņa atbildēja, ka vīram zāģi vajagot… Ir mātes, kuras izrēķina, kad beidz maksāt lielāko pabalstu, un prāto par nākamo mazuli, jo vienīgais ienākums ir ģimenes pabalsts. Vai tas nav briesmīgi?
Trešā daļa iedzīvotāju ir nabadzīgi
— Pašreizējā situācijā Latvijā bērnus var dzemdēt tikai labi situētas sievietes vai tādas, kuras nebēdā, kā bērnu pabarot, apkopt un izskolot. Pārējie domā par to, kā izdzīvot, un vienkārši nevar atļauties radīt bērnus.
Statistikas pārvalde Latvijā veica mājsaimniecības pētījumu, kas parādīja, cik turīgi vai nabadzīgi ir mūsu valsts iedzīvotāji. Skaitļi ir šokējoši. 55 procentiem mājsaimniecību valstī ir parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Visgrūtāk cilvēkiem samaksāt par apkuri un īri. 34,2 procenti aptaujāto situāciju mājsaimniecībā vērtē kā sliktu, 10,4 procenti — kā ļoti sliktu. Pētījums rāda: jo vairāk bērnu, jo sliktāka situācija ģimenē.
Statistikā ir tāds Džinī koeficients, kurš rāda, cik vienlīdzīgi valstī sadala materiālo labumu masu. No pētījumiem Latvijā izriet, ka trešā daļa iedzīvotāju ir ļoti nabadzīgi, ap 17 procentu iedzīvotāju pieder 39 procenti valsts kopējās bagātības, bet pārējie ir tā sauktais vidusslānis. Valsts ir ekonomiski spēcīga, bagāta un pārtikusi, ja pārticis ir vidusslānis, taču Latvijā šī līmeņa iedzīvotāji tikai eksistē, nevis dzīvo pārticībā.
Vispirms karjera, tad bērni
— Pēdējos gados gan nedaudz esam pietuvojušies attīstīto valstu standartam, kad jaunas ģimenes vispirms domā par izglītību, sadzīves un materiālajiem apstākļiem, karjeru un tikai tad par bērniem. Līdz ar to palielinājies gan cilvēku, kuri laulājas, gan dzemdētāju vecums. Vidējais vecums, slēdzot laulību, sievietēm ir 24, vīriešiem — 26 gadi. Visvairāk bērnu dzimst sievietēm no 25 līdz 29 un no 30 līdz 34 gadiem.
Diemžēl palielinās arī nepilngadīgo māmiņu skaits. Janvārī Aizkraukles rajonā uzskaitē bijušas astoņas nepilngadīgas grūtnieces.
Palīdzība atkarīga no valsts stabilitātes
— Ja valstī neuzlabosies ekonomiskā situācija, nebūs labāka arī demogrāfiskā situācija. Visās Eiropas valstīs ģimenēm ar bērniem ir dažādi atvieglojumi. Piemēram, piemaksa pie algas, mazāki nodokļi un citas priekšrocības.
Vai, iestājoties Eiropas Savienībā, sociālais nodrošinājums būs labāks? Šāda sistēma labi darbojas tikai ekonomiski stabilās un attīstītās valstīs, jo katra valsts saviem iedzīvotājiem var palīdzēt tikai atkarībā no ienākumiem. Protams, varbūt ar laiku, esot ES sastāvā, labklājības līmenis valstī augs un tā varēs maksāt lielākus pabalstus.
Analizējot pašreizējo sociālo politiku Latvijā, var secināt, ka mūsu valstij ģimenes ar bērniem un izglītoti jaunieši nav vajadzīgi.
Izziņa
2000. gadā Latvijā veikts 17240 abortu. Ja piedzimtu kaut puse no šiem bērniem! Pagājušajā gadā skaitlis bijis nedaudz mazāks. Taču, ņemot vērā to, ka aborts mūsdienās vairs nav vienīgā iespēja, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības, un ir tik plašas iespējas izsargāties, tas tik un tā ir nenormāli liels skaitlis.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri

Staburags.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.