Kad Neretas pagastā taujāju pēc sievietes vārdā Gunta, vietējie neminstinoties ieteica Guntu Kubili — jautru, aktīvu, humora un stiķu pilnu dāmu, kurai vārds kabatā nav jāmeklē.
Kad Neretas pagastā taujāju pēc sievietes vārdā Gunta, vietējie neminstinoties ieteica Guntu Kubili — jautru, aktīvu, humora un stiķu pilnu dāmu, kurai vārds kabatā nav jāmeklē.
Gunta strādā par sākumskolas skolotāju Zalves pamatskolā, bet brīvajā laikā darbojas Neretas dramatiskajā kolektīvā, gatavo sienas dekorus un lasa dzeju.
— Mazie bērni ir interesanti, viņi vienmēr izdomā ko jaunu un aizraujošu. Lai labi saprastos, katram skolotājam mazliet jābūt aktierim, — stāsta Gunta Kubile. — Man tas vienmēr paticis. Kad Neretā atjaunoja dramatisko kolektīvu, uzreiz pieteicos.
Lomas pretējas pašas raksturam
Lai gan jautrās un komiskās lomas vieglāk spēlēt un tās vairāk atbilst Guntas būtībai, viņai teātrī labāk tīk nopietnās. Tajās atklājoties pašas apslēptā būtība.
— Esmu jautra, dzīvespriecīga, bet izrādē “Precību sludinājums” spēlēju īstu “dzelzs lēdiju”, — stāsta Gunta. — Loma pilnīgi pretēja manam raksturam, bet tā pat labāk. Varu sevī atklāt jaunas rakstura iezīmes, par kurām varbūt nenojaušu. Sava rakstura dēļ gan reizēm nākas ciest, jo esmu par daudz atklāta, saku visu, ko domāju. Varbūt šis tas jānoklusē, tad pašai nebūs jācieš. Arī jokus ne visi saprot.
Apēd viesiem domāto mielastu
Jautrības dēļ Guntai nepatīkamus brīžus nācies piedzīvot bērnībā, jo bijuši konservatīvi skolotāji, kuri uzskatījuši, ka meitenēm jābūt nosvērtām.
— Ar mani tas nekādi neizdevās. Nespēju būt nopietna un vienmēr kaut ko pastrādāju, — stāsta neretiete. — Reiz skolā “nogāzu lielus podus”: ciemos atbrauca sarkanais strēlnieks Pēteris Griško, kura vārdā bija nosaukta mūsu pionieru vienība. Kamēr viņam izrādīja apkārtni, kopā ar draugiem apēdu viesim domāto cienastu. Negribējām visu noēst, tikai pagaršot, bet, ieraugot bagātīgi klāto galdu, nenoturējāmies. Atnāk viesis uz banketu, bet galdā pārpalikumi vien mētājas… Kā mūs toreiz bāra, kā audzināja. Vecākus uz skolu sauca un kaunināja, ka bērnus nebaro. Viss velti, kāda biju, tāda paliku.
Teātra pasaulē ievada skolotāja
Nopietni Gunta Kubile lasa vien dzeju. Viņas iecienītākās dzejnieces ir Velga Krile, Daina Avotiņa, Olga Lisovska, Ārija Elksne. Arī Gunta pati skolas gados mēģinājusi dzejot, bet nu tam vairs nav vaļas.
— Dzejā smeļos iedvesmu un enerģiju, — stāsta Gunta Kubile. — Par burvīgās dzejas pasaules iepazīšanu varu pateikties savai skolotājai Skaidrītei Plonei. Viņa iemācīja lasīt dzeju un uzveda mani uz teātra skatuves. Kā uzveda, tā vairs nevaru nokāpt. Laiks aizrit darbā, teātrī, studijās (Gunta studē LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 3. kursā — aut.).
Gribēja Esmeraldu, iznāca Gunta
Ar savu vārdu Gunta ir apmierināta. Bērnībā tas gan nepaticis, bet tad uzzinājusi, ka māte gribējusi saukt par Esmeraldu. Tas nu būtu par daudz!
— Vārds “Esmeralda” man nemaz nepiestāvētu, tas vairāk piemērots sapņainām, gaisīgām būtnēm, — spriež Gunta Kubile. — Gunta nozīmē — “uguns”, “ugunīga”. Es noteikti esmu tieši tāda. Vārds “Gunta” ir pietiekami rets, tajā pašā laikā skanīgs. Viegli izrunāt, nevar izdomāt saīsinājumus vai iesaukas. Labs vārds.
