Līdz ar otrā sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri — Krustpils pieaugs ne tikai cauri Latvijai transportēto kravu skaits, palielinās arī dzelzceļa radītais troksnis. Koknesē sliežu apkaimē mītošie jau vairāk nekā gadu mēģina vērst “Latvijas dzelzceļa” (LDz) un Satiksmes ministrijas (SM) uzmanību uz dzīves kvalitātes pasliktināšanos saistībā ar trokšņu līmeņa pieaugumu.
Kaitē arī vibrācija
Tuvāko gadu laikā bija plānots īstenot vēl vienu projektu — dzelzceļa elektrifikāciju. Līdz ar to troksnis varētu mazināties, taču satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādījis — kravu pārvadājumu prognozes, uz kurām tika balstīts LDz tīkla elektrifikācijas projekts, nav piepildījušās, un līdz ar to ir jāpārvērtē šī projekta riski un tas, cik racionāli to būtu patlaban realizēt. Pagaidām gan nekāds lēmums vēl nav pieņemts.
“Otrā sliežu ceļa būvniecības projekts noslēdzas, un šobrīd gaidām trokšņu mērījumu rezultātus, tiem jau vajadzētu būt veiktiem. Varbūt tas jau ir izdarīts, taču par rezultātiem pašvaldība vēl nav informēta. Troksnis ir viena problēma, pat ja to novērš, vibrācija saglabāsies nemainīga. Turklāt nav nekādu noteikumu, kas regulētu tās stiprumu,” stāsta Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs. “Ne jau no trokšņa mājām plaisā sienas, pamati, bet gan no vilciena radītās vibrācijas.”
Sarakste par šo problēmu starp pašvaldību, SM un LDz notiek ilgu laiku, kopš pirms vairāk kā pusotra gada novada domē vērsās sliežu tuvumā dzīvojošie. Vismaz trīs līdzās sliedēm esošās mājas ir būvētas aptuveni pirms simt gadiem, pārējā apbūve veikta vēlāk. Tuvu dzelzceļam Koknesē ir diezgan daudz māju, un trokšņu siena būtu nepieciešama visiem.
Ietekmē uzņēmējdarbību
“Savācām 16 māju īpašnieku parakstus un vērsāmies domē ar lūgumu palīdzēt risināt šo situāciju. Šobrīd jūtamies apdraudēti un nesaprasti,” atzīst Inese Kāpiņa, kuras dzīvesvieta un arī uzņēmums — amatu centrs un viesu māja — ir ap 200 metru no sliedēm. “LDz domā par sava uzņēmuma attīstību, tas ir apsveicami, tomēr, kāpēc līdzās sliedēm dzīvojošajiem būtu jāsamierinās ar neērtībām, ko rada troksnis un vibrācijas? Ir kritusies dzīves kvalitāte, un mūsu uzņēmējdarbība cieš zaudējumus. Mums ir viesnīca, aizvien vairāk viesu ir neapmierināti ar dzelzceļa radīto troksni, viņi brauc retāk. Komunikācija ar LDz un Satiksmes ministriju notiek tar pašvaldības starpniecību. Atbildes, ko pašvaldība saņem no šīm iestādēm, mums tiek atsūtītas — tā mēs tiekam informēti. Kad visa šī lieta sākās — pirms vairāk nekā pusotra gada — LDz solīja izveidot skaņu kartes, un, ja troksnis pārsniegtu noteiktās normas, troksni samazinātu. Tagad LDz atbild, ka tas ir SM ziņā. Negribam jau neko ārkārtēju — vienkārši vēlamies dzīvot kā līdz šim, pirms veica pārbūvi. Es ticu, ka, mēģinot risināt, var kaut ko panākt, ja nedara neko, tad gan pārmaiņas nevar gaidīt. Ir jābūt aktīvākiem, jācīnās par sevi, savām interesēm.”
Troksni var mazināt dažādi
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva “Par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību” paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2012. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem ir jāizstrādā (vai jāpārskata) un jāapstiprina trokšņu stratēģiskās kartes galvenajām dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā. LDz līgumu par trokšņa mērījumiem noslēdzis ar SIA “Estonian, Latvian& Lithuanian Environment” (SIA “ELLE”). Savukārt trokšņa stratēģisko karšu izstrādi nosaka MK noteikumi.
Atkarībā no teritorijas lietošanas veida tiek noteikti trokšņa robežlielumi dienā, vakarā un naktī. Veidi, kā troksni mazināt, ir dažādi — veidot uzbērumus, trokšņu slāpējošas sienas, kokaugu stādījumus, kā arī mazināt troksni jau tā rašanās vietā — starp sliedi un riteni.
Darbus varētu sākt pēc pieciem gadiem
Dzelzceļa posmā Salaspils — Aizkraukle sliežu tuvumā ir 14 izglītības iestāžu, kur trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus. Taču visasāk skaļuma radītās neērtības izjūt Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Kā liecina informācija SM mājaslapā, lai samazinātu vilcienu kustības radīto troksni Skrīveros, LDz plāno realizēt pilotprojektu, kura mērķis būs divu 4 metru augstu uzbērumu izbūve, kuru kopējais garums sasniegs 1054 metrus. 234 metrus garais uzbērums turpināsies aiz jau esošā uzbēruma un būs paralēli Aizkraukles ielai. Otrs uzbērums tiek plānots 820 metru garš, un tas būs paralēli Dzelzceļa ielai — no dzelzceļa stacijas līdz Pulksteņupītes ielai. Pilotprojekta laikā ir plānots sākt uzbēruma projektēšanu, kā arī veikt tehnoloģisko izpēti. Vēl trokšņa mazināšanai Skrīveros paredzēts uzstādīt 439 metrus garu prettrokšņa sienu un aprīkot 511 metru garu sliežu posmu ar sliežu vibrācijas slāpētājiem. Plānotie ilgtermiņa pasākumi trokšņa samazināšanai tiks realizēti pakāpeniski laika periodā pēc 2019. gada atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem. Kopējā summa, kas nepieciešama plānoto trokšņa samazināšanas pasākumu realizēšanai, sasniedz aptuveni 22 miljonus eiro. Daļu no summas, kas nepieciešama trokšņa samazināšanas pasākumu realizēšanai, segs LDz, bet pārējo finansējumu piesaistīs no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem. Prettrokšņu sienas, uzbērumi un sliežu vibrāciju slāpētāji Skrīveru teritorijā izmaksātu 1,4 miljonus eiro. ◆
