Aizkraukles grāmatnīcā lasītāju aicināta viesojās dzejniece un sabiedriskā darbiniece Maija Laukmane. Dzejnieces vārsmās jūtama viņas dzīvesziņa — iet pie cilvēkiem ar gaismu, tad ļaunums neko nepadarīs….
Aizkraukles grāmatnīcā lasītāju aicināta viesojās dzejniece un sabiedriskā darbiniece Maija Laukmane. Dzejnieces vārsmās jūtama viņas dzīvesziņa — iet pie cilvēkiem ar gaismu, tad ļaunums neko nepadarīs…
Stāstot par sevi, Maija Laukmane atzīst, ka viņai piemīt kurzemniekiem raksturīgā atturība, lai gan ārēji viņa ir smaidīga, sirsnīga, laipna un atsaucīga. Tomēr sevī apzinās, ka tieši atturība pasargā viņas trauslo dvēseli no sāpināšanas un nodevības. Talsu iedzīvotāji, kuri viņu pazīst kopš 1973. gada kā jauku pilsētas bērnu bibliotēkas darbinieci, sauc par Balto domu, Dabas, Saules un Mīlestības dzejnieci.
Dzejniece atzīst, ka savu dzīvesziņu bērnībā guvusi no vecāsmātes — memmītes. Viņa zinājusi daudz pasaku un pasauli skatījusi gaišām acīm. No mūžībā aizgājušās mātes mantota vēlme dzejot, un Maijas kundze atzīst, ka sajūt arī mātes sargājošo klātbūtni. Dzejoļus Maija Laukmane sāk rakstīt jau skolā, un pirmā nosaukums ir “Mazais princis”, jo radies Antuāna de Sent — Ekziperī darba ietekmē. Tomēr dzejniece neslēpj, ka dzejošanas prasme viņai jau šūpulī ielikta.
