Kokneses novada domes vestibilā pirmajā stāvā aizvadītajā nedēļā notika Sarmītes Rodes dzejas grāmatas “Manī karsti pulsē laiks” atvēršanas un Jāzepa Osmaņa darbu izstādes atklāšanas sarīkojums.
Abi pasākumi risinājās vienā dienā un laikā, jo cieši saistīti — grāmatas “Manī karsti pulsē laiks” izveidošanas un izdošanas iniciators ir Jāzeps Osmanis, viņa gleznu reprodukcijas izdevumā izmantotas ilustrācijām. Sarmīti Rodi sveica ap pussimt mākslas un dzejas cienītāju no Kokneses novada, Valles un Skrīveriem. Pasākumā diemžēl nebija gleznu autora Jāzepa Osmaņa. Apbrīnojami, ka cienījamā vecumā pēdējo sešu septiņu gadu laikā mākslinieks radījis ap tūkstoš gleznu, izstādes bijušas visā Latvijā. “Ar Daugavā pasmeltu saules staru/Es rakstīt un gleznot varu” — tāds ir Jāzepa Osmaņa pēdējo gadu radošais vadmotīvs. “Dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, izcila personība, cilvēks ar siltu sirdi, sava dzimtā un mīļā Ķeguma un Latvijas patriots” — Jāzepu Osmani raksturoja Sarmīte Rode. “Manā sirdī vienmēr mājos vislielākā pateicība viņam. “Esmu laimīgs, ka dzīvoju Daugavas krastā,” teicis mākslinieks. Domāju, mēs visi varam sacīt, ka esam laimīgi šeit, Daugavas krastā, kur meklējam un smeļam savu vienīgo saules staru, kad to atrodam, paliek brīnums dzejas valodā un krāsām radītais.” Harijs Jaunzems, mākslinieka draugs, kurš atvēršanas pasākumā pārstāvēja Osmani, sacīja tā: “Žēl, ka te šodien nestāv Jāzeps Osmanis, veselības problēmas viņam neļāva te būt, tāpēc vienojāmies, ka es teikšu pāris vārdu par viņu un viņa darbiem. Osmanis vienmēr ir bijis ideju ģenerators, viņam allaž ir dažādas jaunas ieceres, nākotnes redzējums. Kā jau ķegumietis, dzīvo-
dams Daugavas malā un ik dienu redzot, kā darbojas Ķeguma spēkstacija, Osmanis daudzās gleznās attēlojis arī šo objektu. Katrai lietai ir arī ēnas puse, viņš daudz nodarīja pāri savai veselībai ar intensīvu gleznošanu, jo gleznot nozīmē sēdēt pie molberta un maz kustēties. Sūtām viņam labasdienas un vēlējumu, lai veseļojas.”
Ir notikumi, kas liek parastai dienai iemirdzēties varavīksnes krāsās — Sarmīte Rode atzīst, ka aizvadītajā gadā viņai tāda diena bija 18. septembris, kad pieņēmusi Amtmaņu muzeja vadītājas Daces Annas Paegles uzaicinājumu piedalīties Dzejas dienās.
“Satikāmies īstajā brīdī un īstajā reizē. Kompānijā, kurā ir Jāzeps Osmanis, vienmēr dzirkstī humors,” Dzejas dienas Vallē atceras Iluta Moldane, izdevniecības “Annele” direktore. “Jāzeps norunāja savus dzejoļus un vārdu deva Sarmītei. Viņa, sakautrējusies, ka jāpiedalās vienā pasākumā ar cienījamo dzejnieku, atzina, ka viņai visa bērnība Osmaņa dzejoļu rindām piepildīta. Tad Sarmīte tik skaisti nolasīja savus dzejoļus, pēc tam Jāzeps teica savu sakrālo frāzi: jūs bērnību pavadījāt ar maniem dzejoļiem, es būtu bezgala laimīgs vecumdienas pavadīt ar jūsējiem.”
“Tai noteikti jābūt dvēseļu/gara radniecībai, kas divus māksliniekus savienoja kopdarbā, kam dots nosaukums “Manī karsti pulsē laiks”. Liels bija pārsteigums, ieraugot savdabīgi izveidotajā un koši noformētajā dzejas krājumā Jāzepa Osmaņa gleznu reprodukcijas. Laiks patiešām karsti pulsē arī gleznotāja smagiem otas triepieniem vilktajās sulīgi košo krāsu līnijās. Magones, sarkanais āboliņš, zelta rudens. Tikai pieminot Osmaņa gleznās radītos mākslas tēlus, asoci-
ācijās pulsē visdažādāko toņu sarkanās un zeltaini dzeltenās krāsas, kas tikušas katras dzejas lappuses maliņai,” tā par izdevumu raksta Linda Šmite, vairāku grāmatu autore, latviešu valodas un literatūras skolotāja Bebru pamatskolā. “Ikviens, kurš vēlas pabarot savu garu un dvēseli, Sarmītes Rodes jaunajā dzejas grāmatā nevilsies.” ◆
