Anita Liepiņa
***
Tāds ļoti agrs, rūpju nepiebradāts rīts.
Kaut kur tālu debess pamalē dzimst diena.
Saullēkts vēl miglas autos tīts,
Pār pļavu nāk māte ar krūzīti tikko slaukta piena.
Zeme elpo, svēts noslēpums viņas dvašā,
Vēl neesi sastapis pat sevi pašu…
Ir tik agra skaidrā rīta stunda, kad esi vēl gluži nevarīgs
Un nepazīsti vēl trauksmaino jundu.
Laiks neapturami rit.
Gadu vērpetēs pluinīts un saraustīts,
Atkal caur tumsas un miglas vāliem aust rīts.
Atmiņās rasainām kājām pa ziedošu pļavu skrienu:
Māti sagaidīt ar putām pārklātu krūzīti silta piena…
Ārija Āre
***
Debesis vērušas gaismas vārtus,
Silti saulstari apkārt vijas.
Plaukst ziedlapas, lauki un koki,
Apkārt skan putnu melodijas.
Kā balti eņģeļi ievziedi lidos,
Jaunības sapņus es viņos meklēšu.
Kā tauriņi tie līdzās maldīsies,
Tik nezinu, vai notvert viņus spēšu?
Debesis atver vārtus pavasarim,
Es atļauju sapņiem pretim traukt.
Lai lido tie gaismā, ievziedos baltos,
Šos sapņus es vēlos par laimīgiem saukt.
Debesis vērušas gaismas vārtus,
Lidojiet, sapņi, lidojiet ziedēt.
Alkstiet gaismas kā ievziedu zars,
Alkstiet un ziediet — klāt pavasar’s!
Maija Vegnere
***
Pasaule maza, tik maza,
Viena dziesma, ko dzied
Geišas un latviešu māsas —
Rīgā sakuras zied.
Japāņu vīrus un sievas
Ielīksmo sakuru rīts.
Mūsu Latvijas ievās
Sīkstums un latviešu spīts.
Sārtas kupenas šūpo
Zaru vijums tik liegs.
Brīdi aizmirst par rūpēm
Aicina sakuru sniegs.
Sarmīte Rode
***
Kā Kloda Monē impresija
Viens sapnis no manis neaiziet,
Tuvu kā saule dienas vidū
Arvien pārliecinošāk zied —
Man ir divdesmit deviņi gadi,
Es gaidu piedzimstam dēlu.
Pēc Vasarsvētkiem smaržo gaiss
Un vēl nekas nav par vēlu.
Ir tikai priekšnojauta tā —
Visskaistākais ar mani notiks,
Un mīlestība vissvētākā
Sirdspukstos uz mūžu paliks.
Lai dienas smagiem soļiem iet,
Viss grūtums no pleciem krīt,
Kad es atkal satiekos ar sapni
Par dēlu, kurš piedzims rīt.
Sarmīte Rode
***
Ne tālas jūras parādīt,
Ne Parīzes zilās debesis
Tev nevaru es, mīļo māt,
Vien zilas vizbulītes atnest
Un bez vārdiem parunāt.
Atkal tā kā meitēns mazs
Paslēpt seju tavā lakatā.
Tas nekas, ka šodien mums
No Parīzes te nav nekā —
Viszilākais vien debesjums.
Daila Bružuka
***
Sudrabā un ķiploku sulā
Mērcēta dzēšgumija.
Tuk, tuk
Mans stāsts no tevis ir brīvs!
Tikai maita kaķis
Vēl dažas dienas grauzīs tavus smieklus.
Nekas,
Arī viņam aizmirsīsies.
Maija Vegnere
***
Tauriņ, lidojošais zieds,
Vēja nestā saules pūka,
Pavasara prieku sniedz
Pirms te dzeguze sāk kūkot.
Gaisā tavu spārnu glāsts
Saules staram zīmē ceļu.
Jaunas ziedēšanas stāsts
Dvēselēs lai veras vaļā.
Skatot tavus spārnus maigus,
Savu vasaru jau minam —
Baltu, zelta, brūni zaigu?
To jau liktenis vien zina…
Gina Viegliņa
Bite
Kad nokrīt rasa, lido bite
Un izzūd auksti pelēkais,
Es izbrīnīta lūpas veru,
Un manas acis saulē kaist.
Es prasu, kādēļ šajā rītā
Man jābūt bitei cieši klāt?
Balss kāda klusi atbildēja:
Lai varētu šo dienu sākt!
Viss notika tik strauji, spēji,
Vēl redzēju, kā bite trīc,
Tā apmaldījās ziedu pļavā,
Kur mana alku pilnā sirds.
Kad nokrīt rasa, lido bite
Un lēnām izzūd pelēkais,
No mazām dienām veros rītā,
Un manas acis saulē kaist.
Anita Liepiņa
***
Mīļā Mūza, esi ar mani pacietīga.
Tagad mums jāvāra maizes zupa,
Jāaizved bērneļu bariņš uz upi,
Jānorauj zemenēm garās stīgas,
Esi ar mani pacietīga…
Mīļā Mūza, es sieviete esmu
Augstākā sūtība — būt man mātei.
Pieskaries man ar savu dvesmu
Naktīs, kad bērni guļ sātināti!
Esi ar mani pacietīga…
Ikdienas solī skaņojas dvēsele
Uztvert, ko dzied tavas liras stīgas.
Klausos to skaņās kā šifrētā vēstulē,
Minu pa zilbei — dzimst Bezgalība.
Mīļā Mūza, esi ar mani pacietīga…
Daila Bružuka
***
Mana nepateicība
Šovakar tava vienīgā alga
Pagātnes rēgu balss tik neciešami spalga
Klusums
Man tava esība šovakar lielākā balva
Lūdzu pieradini ar cukurgraudiem
manus sirdspukstus!
Iluta Reimarte
***
Sonāte naktij ir izdziedāta.
Trauki saplēsti. Laime.
Tik skaisti Tu runā
un dari!
Vislabāk Tev sanāk būt ēnai —
vienmēr blakus un saistoši lēnai…
Iedvesma.
Nezinu, kā, bet Tu vari
ar inerci paņemt dvēseli,
kas nobradāta.
