Gina Viegliņa. Vārdi — ceļ, paceļ, ieceļ saulītē.
Gina Viegliņa
***
Vārdi —
Ceļ,
Paceļ,
Ieceļ
Saulītē.
Vārdi —
Izģērbj,
Sadedzina,
Pazemina
Un iemin dubļos.
Vārdi, vārdi…
Ievaino…
Ai, kā tas sāp!
Sarmīte Rode
***
Tik ilgi, kamēr vasaras rītos
No ezera silta migla kāps,
Man, tā kā jāņuzālēm vīstot,
Mazliet zemes valguma slāps.
Tik ilgi, kamēr zem svēteļa spārna
Maza dzīvība siltumu lūgs,
Mājās mīlestība pārnāks,
Man tavu roku nepietrūks.
Gina Viegliņa
***
Cik tas ir daudz, ka trakas alkas
Vēl tevi sauc: ir vērts, ir vērts
No rīta celties, vēja šalkas
Liek sevi sajust, viss tiek svērts —
Ko izsijāt? Ko ņemt un iesēt?
Ko tūkstošreizes pārvētīt?
Cik tas ir daudz, ka trakas alkas
Vēl tevi sauc: ir dzīvot vērts.
Gina Viegliņa
***
Cik labi, ka esmu es mājās!
Cik labi, ja labi iet.
Man jautā: vai tev labi klājas?
Es atbildu: labi, ja mājās
Man smaržīgi ceriņi zied
Un putni vītero, dzied.
Kad esmu es savās mājās,
Man labi, tik labi iet.
Ārija Āre
***
Es tev dāvināšu baltu krizantēmu,
Jo dziesmiņa par viņām tavai sirdij tīk.
Tavai dvēselei tā ielies jaunu spēku,
Varbūt laimīgāks tu būsi rīt.
Sarkanvīnu ieliesim mēs glāzēs,
Tas uz mūsu lūpām līs.
Balta krizantēma stikla vāzē
Kādu ziedlapiņu nometīs.
Pasēdēsim, dzīvi pārrunāsim,
Jo laiks kā bites ātri projām skrien.
Varbūt kādu dziesmu uzdziedāsim
Par krizantēmām baltajām, kas zied.
Būs jauna diena, atkal šķirsimies,
Tik krizantēma vāzē tālāk plauks.
Kas zina, kad mēs atkal tiksimies,
Kāds dzīves mirklis kopā sasauks mūs.
