No 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 18. janvārim (pēc jaunā stila — no 1917. gada 5. līdz 31. janvārim) Latvijā risinājās zīmīgi notikumi — Ziemassvētku kaujas.
No 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 18. janvārim (pēc jaunā stila — no 1917. gada 5. līdz 31. janvārim) Latvijā risinājās zīmīgi notikumi — Ziemassvētku kaujas. Aizkrauklieša Andreja Zujeva kolekcijā ir atklātne, kura izdota pirmās brīvvalsts laikā un veltīta šim notikumam.
Ziemassvētku kaujas risinājās Tīreļpurvā. Vēsturnieks Uldis Ģērmanis raksta: “Ar Virzas dzejoli “Nakts parāde” Ziemassvētku kaujas iegūst apzīmējumu — dvēseļu putenis. Tā savu kara romānu nosauc arī Aleksandrs Grīns. Dzīvi palikušos strēlnieku pulku karotājus vēlāk sauc par vecajiem strēlniekiem. Katru gadu janvāra sākumā Latvijā pulcējas vecie strēlnieki, lai pieminētu Ziemassvētku kaujas.” “Staburags” jau rakstīja, ka šāds pasākums notiks arī šogad —
8. janvārī Valgundes pagastā.
Andreja Zujeva kolekcijā ir arī kāds ielūgums, datēts 1935. gadā. Tas sūtīts E. Frilings jaunkundzei, tajā rakstīts: “Latviešu vecie strēlnieki pagodinās jūs lūgt uz saviem tradicionālajiem Ziemassvētku kauju un varoņu piemiņas svētkiem 1935. gada 5. un 6. janvārī.” Ielūgumā ir arī svētku programma. Piemēram, 5. janvārī paredzēts svētku ievads pie svētās uguns Brāļu kapos un varoņu piemiņas dievkalpojums Māras baznīcā. Savukārt 6. janvārī — gājiens no Kara muzeja līdz Brāļu kapiem, svinīgs kritušo varoņu piemiņas akts Brāļu kapos, svinīgs akts un kopējs azaids bijušajiem strēlnieku pulka karavīriem Armijas virsnieku klubā. Noslēgumā šajā pašā klubā paredzēts saviesīgs vakars ar mākslinieciskiem priekšnesumiem.
***
Fakts.
“Pirms Ziemassvētku kaujām astoņos latviešu pulkos ir 16000 vīru, bet kopā ar rezerves pulku — 30000. Dvēseļu putenis izrauj no latviešu karavīru rindām vairāk nekā 10% cīnītāju. Pa lielākai daļai viņi krīt krievu neprātīgas vadības dēļ.”
(Uldis Ģērmanis “Latviešu tautas piedzīvojumi”)
