Redakcijai saviļņota piezvanīja pļaviņiete Zina Maruščaka, lai dalītos priekā par bijušo kolēģi Juri Ikaunieku.
— Ziemassvētki ir laiks, kad sirdis vairāk nekā citkārt atvērtas labdarībai, taču mūsu kapu pārzinim Jurim Ikauniekam labdarība nav akcija, — saka Zinas kundze. — Nesen man dzīvē sākās “melnā svītra”. Tā gribējās ar kādu padalīties, diemžēl ir tik maz cilvēku, kuriem vari uzticēties. Vairumam vienkārši kļūsti par aprunāšanas objektu. Juris ir ļoti sirsnīgs, prot uzklausīt, nomierināt, netenko. Zinu, ka daudzi pie viņa vēršas pēc padoma vai palīdzības. Cik iespējams, viņš atbalstījis cilvēkus ne tikai morāli, bet arī praktiski. Zinu, ka arī viņa māte ir sirsnīga, izpalīdzīga sieviete. Gribu šiem cilvēkiem novēlēt priecīgus un gaišus Ziemassvētkus, un lai visi labie darbi atgriežas pie viņiem atpakaļ!
