Mūsu māja tagad izskatās kā karalauks. Izabella katru dienu no veikala stiepj pilnus tīkliņus ar ēdamlietām un dāvanām. Tā esot gatavošanās svētkiem.
Mūsu māja tagad izskatās kā karalauks. Izabella katru dienu no veikala stiepj pilnus tīkliņus ar ēdamlietām un dāvanām. Tā esot gatavošanās svētkiem. To jau vēl varētu pieciest, bet viņa pasūtījusi preces arī no katalogiem un gandrīz katru dienu skrien uz pastu. Man šķiet, ar iegādātajām mantām varētu aplaimot kādu nabadzīgu Āfrikas valstiņu.
Manī Izabella, protams, neklausās. Viņa uzskata, ja preces pārdod ar atlaidi, tātad jāņem! Bet kāda ir šo preču kvalitāte! Piemēram, disku var noklausīties tikai tad, ja atskaņotāju intensīvi no visām pusēm dauza apmēram minūti.
No viena kataloga viņa bija pasūtījusi lampiņu, kura reaģē gan uz pieskārienu, gan skaņu. Tiešām, pāris reižu lampiņu izdevās ieslēgt, bet tagad to var izdarīt tikai ar kārtīgu klapēšanu. Pāris reižu lampa reaģēja arī uz skaņu. Kā tik Izabella naktī nošķaudījās, tā lampa iedegās. Vienunakt pamodos no šausmīga trokšņa — Izabella dziedāja, plaukšķināja, svilpoja, gārdza. Domāju, ka prāts viņu atstājis, bet, izrādās, viņa ar skaņu centās ieslēgt lampiņu…
Vēl jau līdz svētkiem nedēļa. Interesanti, ko vēl man vajadzēs piedzīvot?
Indriķis