Šodien Skrīveru pagasta “Gatvēs” 80. dzimšanas dienu svin Anna Znotiņa. Dučiem buču jubilāre šajā dienā saņem no saviem mīļajiem — dēla un meitas ģimenes, četriem mazbērniem un diviem mazmazbērniem.
Šodien Skrīveru pagasta “Gatvēs” 80. dzimšanas dienu svin Anna Znotiņa. Dučiem buču jubilāre šajā dienā saņem no saviem mīļajiem — dēla un meitas ģimenes, četriem mazbērniem un diviem mazmazbērniem.
Kad Skrīveru pagasta padomē vaicāju ceļu uz “Gatvēm” pie Annas Znotiņas, pašvaldības darbinieces atzīst, ka par šo kundzi tiešām vērts uzrakstīt. Viņa nodzīvojusi ilgu un bagātu mūžu, vienmēr bijusi sirsnīga un atsaucīga, pratusi ar visiem labi sadzīvot.
Nenožēlo nevienu dienu
Kad satieku jubilāri, nespēju noticēt, ka sievietei, kura nāk pretī, jau astoņdesmit gadu. Viņa pasmaida un saka: “Tas laikam tāpēc, ka man dzīvē veicies. Kādreiz domāju, kaut nu dzīvotu tik ilgi, kamēr bērni nostāsies paši uz savām kājām. Bet, lūk, esmu piedzīvojusi gan mazbērnus izaugam, gan mazmazbērnus auklējusi. Viņi visi ieguvuši izglītību, atraduši darbu. Bērni un mazbērni man nekad nav sagādājuši kreņķus, atraduši savu vietu dzīvē, tāpēc jūtos par viņiem droša.” Atskatoties uz ilgo mūžu, Annas kundze atzīst, ka nenožēlo nevienu nodzīvoto dienu.
Annas kundzes dzimtā puse ir Latgale, viņa beigusi Saukas lauksaimniecības skolu un strādājusi Neretā kolhozā par zootehniķi. Taču piecdesmitajos gados pārcēlusies uz dzīvi Skrīveros. Arī te viņas darbs bijis saistīts ar lopkopību. “Kad cēlām savas “Gatves”, līdz mūsmājām pat iela vēl nebija uzbūvēta. Tāpēc citām mājām adresē ir ielas nosaukums un numurs, bet mums, tepat netālu no pagasta centra, mājasvārds. Esmu vērojusi, kā līdzās mūsu mājām izaug daudzdzīvokļu nami, veidojas izmēģinājumu saimniecība, būvē bērnudārzu.”
Lai ģimene būtu kopā
Tagad Annas kundzes ikdiena saistīta ar mājassoli un sīkiem darbiem saimniecībā. Šogad vairāk darba bija dārzā. Puķes ilgi ziedēja, un bija jāapkopj dobes. Vēl šonedēļ uz galda vāzē smaržo pēdējās mārtiņrozes. Tā kā bija ļoti laba ābolu raža, vārīts ievārījums un gatavots kompots. Taču daļa ābolu tik un tā sapuva, par to saimniecei sāp sirds. Viņa saka: “Ja kāds ņemtu, būtu par velti atdevusi. Bet visiem ābolu tik daudz, nevienam nevajag.”
Agrāk “Gatvēs” bija govs un cūkas, bet tagad vairs tikai suņi un kaķis. “Kopt lopus kļuvis par grūtu, un pensijas pietiek, lai pienu un gaļu nopirktu veikalā. Neesmu no tiem, kuri sūrojas par grūto dzīvi un knapo iztiku. Tuvojoties dzimšanas dienai, man draugi un radi jautā, ko dāvināt. Nezinu pat, ko atbildēt, mantu pilni skapji, man nekā netrūkst. Mantai vairs nav lielas nozīmes, galvenais, lai ģimene būtu kopā,” saka Znotiņas kundze.
Uzdzied un padejo
Viena jubilāre nav nekad. Turpat netālu no “Gatvēm” dzīvo viņas dēls, kurš bieži atnāk apraudzīt māti. Vedekla atnes grāmatas palasīt. Abas ģimenes regulāri mainās preses izdevumiem, jo vieni abonē “Staburagu”, otri — “Latvijas Avīzi”. Aprunāties ienāk arī draudzenes un kaimiņienes.
Kad ģimene sanāk kopā, mazdēls Reinis spēlē akordeonu, visi kopā uzdzied, reizēm arī padejo. Vai ir kāda dziesma, kura jubilārei īpaši mīļa? Vienu nosaukt esot grūti.
Patīk dziesmas, kuras latvieši dziedājuši viņas jaunībā.
Pašas cepta torte
Šodien saimniece ciemiņiem ceļ galdā pašas ceptu torti. Znotiņkundzes gardās kūkas atceras daudzi skrīverieši. Viņai par to savs viedoklis: “Gandrīz vai piespiedu kārtā tas kļuva par manu vaļasprieku. Tortes sākumā cepu pašu priekam. Kā jau laukos — ar mīkstu biskvītu, putukrējumu un ievārījumu, glīti garnētu. Pagaršoja draudzene, lūdza, lai izcepu torti arī viņai. Man sirds mīksta, nevaru atteikt. Tajās viesībās kūka iegaršojās vēl kādam, un meklēja cepēju. Bija pat laiks, kad katru piektdienu cepu torti.
