Nesaprotu, kāpēc cilvēki brauc uz sanatorijām. Manuprāt, ir divi iemesli — nav kur naudu likt un lai palielītos.
Nesaprotu, kāpēc cilvēki brauc uz sanatorijām. Manuprāt, ir divi iemesli — nav kur naudu likt un lai palielītos. Piemēram, mana draudzene Rozālija katru gadu uz desmit dienām aizbrauc, lai gadu būtu ar ko lielīties.
Pagājušajā nedēļā viņa atgriezās no kārtējā brauciena un nebeidz vien jūsmot par dūņu vannām. Bet kas tad tur sevišķs! Šajā laikā dubļus var dabūt jebkurā vietā. Un, ja man gribas šādu procedūru, es taču bļodā uz gāzes plīts tos varu uzsildīt un pēc tam ar tiem aplipināties, kur vien vajag. Nav jau teikts, ka iedarbība tiem mazāka nekā sanatorijas dūņām. Rozālija lielās arī ar fotogrāfijām, kurās viņa redzama baltā halātiņā, cepurītē un čībās, ejot uz procedūrām sāls istabā. Nu akurāt kā mollīgs eņģelis bez spārniem. Es sāls procedūru varu tepat mājās uztaisīt. Nopērku kilogramu sāls, ieberu spainī, uzlieku segu uz galvas un tik elpoju, un tik elpoju! Nav nemaz jāspokojas ar tiem baltajiem tērpiem.
Vēl Rozālija lielās, ka gandrīz katru dienu gājusi uz baseinu. Tā jau ir. Ja viņa taupa ūdeni un mājās vannā mazgājas tikai reizi nedēļā, tad, protams, viņai baseina apmeklējums ir notikums. Bet es katru dienu eju vannā un varu plunčāties, cik vien tīk!
Viens prieciņš gan man ir no viņas stāstiem — Rozālija pieņēmusies svarā par trijiem kilogramiem — aiz skopuma ēda visu, ko deva! Tā viņai vajag!
Izabella
