Pēc gadījuma Ventspils 1. ģimnāzijā, kad jaunietis ar nazi savainoja savus klasesbiedrus, viena no Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm, kā skolās uzlabot drošību, ir ierīkot klasēs trauksmes pogu.
Pēc gadījuma Ventspils 1. ģimnāzijā, kad jaunietis ar nazi savainoja savus klasesbiedrus, viena no Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm, kā skolās uzlabot drošību, ir ierīkot klasēs trauksmes pogu.
Dažādi nelaimes gadījumi vai īpaši bīstamas situācijas Latvijas skolās, lai arī reti, bet tomēr notiek. Tāpēc izglītības iestādēs jau ir ieviesti dažādi drošības pasākumi — dienas laikā slēdz bērnudārzu durvis, un lielākajā daļā skolu katru ienācēju uzrunā dežurants. Apspriesta arī ideja par policistu dežūrām, kādas jau praktizē pie vairākām Rīgas skolām, novērošanas kamerām telpās vai pie skolu ieejām, kā arī — slēgt vai neslēgt skolas ārdurvis stundu laikā. Tam visam pamatā — vēlme pasargāt skolēnus. Tomēr, vai, ieviešot visus šos drošības pasākumus, skolas nepārvērtīsies par stingrā režīma iestādēm?
Domā par rīdzinieku pieredzi
Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane teic, ka drošības jautājumi ar skolu direktoriem jau apspriesti vairākkārt un par tiem paredzēts runāt atkal.
— Drošība ir ļoti aktuāla, bet grūti pateikt, vai šāda poga kritiskā situācijā ko līdzētu. Tā, iespējams, noderētu lielākās skolās, kur ir dežuranti vai arī kāds vienmēr ir skolotāju istabā. Esam runājuši arī par to, vai dienā vajadzētu slēgt skolas durvis, bet pagaidām to dara vienīgi bērnudārzos. Lielākajā daļā skolu ir dežuranti, kuri pievērš uzmanību katram svešiniekam, — saka Vilma Brikmane.
Viņa piebilst, ka, sākot katru jauno mācību gadu, skolotājiem no jauna atgādina, kā jārīkojas kritiskās situācijās. Par to viņi runā arī ar skolēniem. Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes darbinieki iepazinuši krīzes situāciju apzināšanas un novēršanas instrukciju, kādu ievēro Rīgas skolās. Vilma Brikmane teic, ka plāno pārņemt rīdzinieku pieredzi vai arī izstrādāt līdzīgu dokumentu.
Zvans visiem gadījumiem
Aizkraukles pilsētas sākumskolas direktore Ilga Kravale uzskata, ka trauksmes poga diezin vai dos kādu reālu labumu.
— Ja skolā jāpaziņo kaut kas steidzams vai ārkārtējs, izmantojam skolas zvanu. Skolas durvis dienas laikā arī nevaram slēgt, jo skolēniem jādodas uz sporta nodarbībām vai mājturības kabinetu. Pilnīgi droši mēs nevaram justies nevienā situācijā, bet skolā ar bērniem daudz par to runājam – audzināšanas un sociālo zinību stundās, arī drošībai veltītajā nedēļā, — saka Ilga Kravale.
Skolas direktores vietniece Inna Grahovska piebilst, ka pašvaldībā apspriesta iespēja pie skolas ieejas ierīkot novērošanas kameru, kam nākamajā gadā, iespējams, varētu atlicināt līdzekļus.
— Esam runājuši arī ar rajona policijas pārvaldes vadību, vai būtu iespējams pie Aizkraukles skolām regulāri norīkot policistu patruļas, bet darbinieku noslogotības dēļ pagaidām tas nav iespējams. Tomēr policija, ja ziņojam par kādu aizdomīgu gadījumu, uz mūsu izsaukumiem reaģē operatīvi. Ja valstī notiek kaut kas ārkārtējs, ar skolēniem vēlreiz pārrunājam, kā rīkoties šādos gadījumos, bet nevar jau paredzēt, kā bērni izturēsies konkrētā situācijā, — saka Inna Grahovska.
Kurmenes pamatskolas direktores vietniece Daina Trantovska atzīst, ka drošības pasākumu nekad nevar būt par daudz. Šobrīd skolēni un skolotāji skolā jūtoties droši, jo mācību iestāde ir neliela un tajā laikus pamana ikvienu svešinieku, bet pašu cilvēkus pazīst ikviens.
