Jau piekto gadu Neretā darbojas ģimenes krīzes centrs. Tas ir sociālās aprūpes centra (SAC) struktūrvienība, kurā nodarbināti trīs speciālisti. Gada laikā centrā nonāk vairāk kā 30 klientu, pārsvarā sievietes ar bērniem, kas ģimenē cieš no vardarbības.
Neretā krīzes centru sāka veidot 2012. gada janvārī. Kopējās projekta izmaksas bija ap 142 tūkstošiem eiro, ko finansēja Eiropas Sociālais fonds. Šogad no Neretas novada pašvaldības budžeta tā uzturēšanai — darbinieku algām, ēdināšanai — atvēlēti 38 tūkstoši eiro. 2016. gadā krīzes centrā darbojas trīs speciālisti — sociālā darbiniece ar ģimenēm un bērniem Līga Vaļule, sociālā pedagoģe Lidija Ozoliņa un psiholoģe Jautrīte Grunte.
Ina Riekstiņa, Neretas SAC un krīzes centra vadītāja, stāsta, ka uzturēšanās te ir starpposms ģimenei pirms došanās uz lielo krīzes centru, kur saņems nepieciešamo atbalstu. Cilvēkiem, īpaši bērniem, kuri nonāk krīzes centrā, mājās ir nelabvēlīgi apstākļi. Lai pēc iespējas ātrāk ģimeni no tiem atbrīvotu, vajadzīgs šis starpposms, kad speciālisti meklē atbilstošu iestādi Latvijā, kārto dokumentus un organizē transportu. Ārpus Neretas, pagastos, par to, lai krīzes situācijā rastu risinājumu, rūpējas vietējais sociālais darbinieks, kas savukārt sazinās ar neretiešiem.
Krīzes situācijas mēdz būt dažādas — ugunsgrēks, kad sadeg iedzīve un dzīvesvieta, kā arī skandāli, vardarbība ģimenē neatkarīgi no tā, vai tajā ir vai nav iesaistīti bērni. Pirms personas nonāk krīzes centrā, darbs bieži notiek iepriekš, piemēram, skolā.
Šogad trīs gadījumi
Vajadzības gadījumā centra darbinieki piesaista arī bāriņtiesas, sociālā dienesta un policijas pārstāvi. Nonākot centrā, cilvēkus nodrošina ar ēdienu, labierīcībām, te iespējams nomazgāties, saņemt medicīnisko aprūpi, policija nodrošina apsardzi. Tā ir līdz brīdim, kad nokārtota pārsūtīšana uz nākamo aprūpes vietu. Neretieši vienā reizē divās telpās var uzņemt sešus krīzes situācijā nonākušus cilvēkus. Pagājušajā gadā deviņās krīzes situācijās bija nonākuši 36 novada iedzīvotāji, tātad vienā gadījumā iesaistīti vidēji četri cilvēki. Pirmajā darbības gadā šādu gadījumu bija 16, nākamajā — 15. Vidējais uzturēšanās laiks ir pāris dienu, bet iespējams uzturēties mēnesi.
Šogad nepilnu četru mēnešu laikā bijušas trīs krīzes situācijas, visas saistītas ar vardarbību ģimenē. Bijuši arī gadījumi, kad varmāka naktī gatavs sievieti nogalināt, bet jau no rīta nāk lūgt piedošanu. Ja sieviete uzraksta ziņojumu, nepārdomā, nepaņem pēc brīža to atpakaļ, tas noder par pamatu iesniegšanai policijā un, iespējams, lietas ierosināšanai.
Kāpēc jāmazgā drēbes?
Biežākie iemesli nokļūšanai krīzes centrā ir ģimenes skandāli. Šogad palīdzība sniegta arī kādam pensionāram, kurš līdz šim nebija nonācis Neretas sociālā dienesta uzmanības lokā. Pilskanietim ziemā bija beigusies malka, Neretas veikalā esot aizņēmies maizi, desu un atnācis uz krīzes centru. Sazinoties ar sociālo dienestu, divās dienās situāciju atrisināja.
Kāds cits gadījums saistīts ar gados ļoti jaunu pāri, kuram nesen pasaulē bija nācis bērns. Ina Riekstiņa stāsta, ka vecāki vēl paši bija bērni, kurus jāmāca dzīvot. Pāris bija ieradies Neretā pēc palīdzības. Krīzes centra darbiniekiem nācies atcerēties laiku, kad paši bija tikko kļuvuši par vecākiem. Atnesuši personīgās mantas, arī mazu vannu, kurā pāris nedēļu veco mazuli nomazgāt. Liels izbrīns jaunajiem vecākiem bijis par nepieciešamību mazgāt drēbes. Iespējams, jaunieši būtu laimīgi, ja darbinieki arī turpmāk uzņemtos rūpes par mazuli. Sagādāti bērnu ratiņi un drēbītes. Vēlāk vakarā baltie rati redzēti stāvam pie veikala, bet vecākus tuvumā nemanīja. Viņi kopā ar bērnu bija pazuduši. Noskaidrojās, ka stopojot aizbraukuši uz kaimiņu novadu. Bijis arī ļoti īpašs gadījums, kad krīzes centrā nokļuva kāda pensionāre, kura bija sajaukusi autobusus un vēlu vakarā izkāpusi Neretā. Sievietei bija līdzi pase, personību izdevās noskaidrot. Viņa paēdināta, izguldīta un nākamās dienas rītā ar autobusu aizsūtīta atpakaļ uz Rīgu.
Traucē slepenība
Kā cilvēki agrāk rīkojās šādās situācijās? Ina Riekstiņa teic, ka ar lielu daļu problēmu bija jātiek galā policijai, bet līdz ar tās struktūru un līdzekļu samazināšanu dažādu krīzes situāciju risināšana nonākusi citu dienestu, iestāžu pārziņā. Pabalsti, garantēts minimālais ienākums un citi labumi, kādus bieži saņem darbspējīgā vecumā esošie, veicinājuši izlaidību, nemitīgi gaidot un pieprasot palīdzību.
Kas traucē ātrāk risināt dažādas krīzes situācijas? Ina Riekstiņa nosauc pārāk lielo slepenību, kādā bieži notiek dažādu iesaistīto iestāžu darbošanās. Gadās, ka bērns nav ieradies skolā, nonācis krīzes centrā, bet skolas vadība par to nav informēta. Savukārt viņu iepriecina, ka mūsdienās lauku apvidos cilvēki joprojām ir vērīgi. Piemēram, atliek vairākas dienas neiztukšot pastkastīti, kā kaimiņi sāk uztraukties un interesēties par to, kas noticis ar tās saimnieku. ◆
