Termometra stabiņš rāda mīnusus, tāpēc nepacietīgākie copmaņi jau pārskata ziemas makšķerītes un ledus urbjus. Tomēr der atcerēties dažas patiesības, ne tikai to, ka uz pirmā ledus cope ir vislabākā.
Termometra stabiņš rāda mīnusus, tāpēc nepacietīgākie copmaņi jau pārskata ziemas makšķerītes un ledus urbjus. Tomēr der atcerēties dažas patiesības, ne tikai to, ka uz pirmā ledus cope ir vislabākā.
Nepacietīgākajiem vispirms ledu jāmeklē mazajos, seklajos ezeriņos, kuros ūdens ātrāk atdziest. To var darīt arī no vēja aizsargātos meža un kalnu ieplaku ezeriņos. Vispirms tas notiek aizvēja līcīšos, bet pēdējās aizsalst atklātās, vējam pakļautās vietas.
Arī ar copi upēs vēl jānogaida, jo aizsalšanu aizkavē straume.
Kaislīgam copmanim, kurš noilgojies pēc copes, būtu jāzina, kad var cerēt tikt uz pirmā ledus. Ja ūdens stipri atdzisis, tad jau pēc piecām sešām sala (–5° līdz –6°) dienām var mēģināt pārbaudīt pirmā ledus stiprumu.
Lai varētu droši copēt, pirmajam tīrajam ledum jābūt kādu 10 cm biezam. Ja ledu veido sasalusi sniega putra, kas ir trausla, tad — vēl biezākam. Makšķerniekam vietu, kur uziet uz pirmā ledus, derētu meklēt atklātā krastā, nevis caur niedru vai meldru audzēm un purvainu krasta posmu. Ejot uz pirmā ledus, obligāti jāizmanto verga, nevis ledus urbis, jo tikai ar vergu var pārliecinoši pārbaudīt ledus biezumu pirms katra soļa.
www.cope.lv
