Kur tas meklējams? Nepacietīgākajiem vispirms ledus jāmeklē mazajos seklajos ezeriņos, kuros ūdens ātrāk atdziest.
Kur tas meklējams?
Nepacietīgākajiem vispirms ledus jāmeklē mazajos seklajos ezeriņos, kuros ūdens ātrāk atdziest. To var darīt arī no vēja aizsargātos meža un kalnu ieplaku ezeriņos. Lielos un dziļos ezeros ūdens atdziest lēnāk, un tie aizsalst vēlāk. Vispirms tas notiek aizvēja līcīšos, bet pēdējās aizsalst atklātās, vējam pakļautās vietas. Aizsalšana aizkavējas arī gar krastu augošo meldru un niedru joslās, īpaši tad, ja tur saputināts sniegs.
Arī ar copi upēs vēl jānogaida, jo aizsalšanu aizkavē straume. Vispirms ledussega un copmaņi uz tās redzami lēnākās upēs (piemēram, Lielupē) un citu upju rāmākajos posmos un līcīšos. Pieņemoties salam, ap janvāri aizsalst praktiski visas upes, izņemot krāčainos upju posmus, kuri var neaizsalt visu ziemu.
Kad un kā uz tā tikt?
Kaislīgam copmanim, kurš pēc garāka rudens starplaika noilgojies pēc copes, būtu jāzina, kad var cerēt tikt uz pirmā ledus. Ja rudens periods bijis garš un auksts un ūdens stipri atdzisis, tad jau pēc piecām sešām sala (–5°C līdz –6°C) dienām var mēģināt pārbaudīt ledus stiprumu ūdens pirmaizsalšanas vietās.
Lai varētu droši copēt, pirmajam tīrajam ledum jābūt kādus 10 cm biezam. Ja ledu veido sasalusi sniega putra, kas ir trausla, tad – vēl biezākam. Makšķerniekam vietu, kur uziet uz pirmā ledus, derētu meklēt atklātā krastā, nevis caur niedru vai meldru audzēm un purvainu krasta posmu. Ejot uz pirmā ledus, obligāti jāizmanto verga, nevis ledus urbis, jo tikai ar vergu var pārliecinoši pārbaudīt ledus biezumu pirms katra soļa. Tas ir absolūti nepieciešams drošībai, jo dažās vietās sniega, zemūdens avotu un straumes ietekmē ledus var būt plānāks un nedrošs.
www.cope.lv