Otrdien, 21. septembrī, Latvijā novēroja Baltijas jūras reģionā unikālu parādību — zemestrīci. Kaut pazemes grūdieni nebija stipri, tie izraisīja ēku drebēšanu un radīja cilvēkos satraukumu.
Otrdien, 21. septembrī, Latvijā novēroja Baltijas jūras reģionā unikālu parādību — zemestrīci. Kaut pazemes grūdieni nebija stipri, tie izraisīja ēku drebēšanu un radīja cilvēkos satraukumu. Par zemes vibrācijām Aizkraukles rajonā “Staburagam” zvanīja daudzi lasītāji.
Zemestrīces epicentrs bija Kaļiņingradas apgabalā pie Krievijas—Polijas robežas. Ap pulksten 10 un 12.40 reģistrēti divi, apmēram 5 balles stipri (pēc Rihtera skalas) grūdieni. Spēcīgs pazemes grūdiens pēc pulksten 16.30 bija arī Igaunijas ziemeļrietumos, kur vibrācijas rezultātā sabojājās pazemes svārstības reģistrējošās iekārtas. No šiem grūdieniem seismiskās aktivitātes izplatījās plašā teritorijā, sasniedzot arī Latviju.
Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra ziņo, ka spēcīgākos grūdienus Latvijā novēroja Liepājā, kur iedzīvotāji visvairāk sajuta dīvainu zemes vibrāciju. Mājās līgojās grīdas, drebēja skapji. Dažviet no tiem izgāzās grāmatas un citas lietas. Daudzi iedzīvotāji zvanīja glābšanas dienestiem, un numurs 112 aizvakar bija pārslogots. Satrauktie iedzīvotāji zvanīja arī Valsts ģeoloģijas dienestam.
Aizkraukles rajonā zemes vibrācija novērota Mazzalvē, Skrīveros, Aizkrauklē un citviet. Aizkraukles novada domes darbinieki stāsta, ka otrdienas pēcpusdienā pēkšņi sāka drebēt skapji, vibrēt galdi. Tikai pēc tam pašvaldības darbinieki uzzināja, ka tās bija zemestrīces sekas.
Skrīveriete Rita Tālberga zemestrīci novēroja ap pulksten 16.35. Abi ar vīru sēdēja istabā, kad pēkšņi sāka šķindēt sekcijas stikli.
— Sajūta tāda, it kā garām brauktu liela un smaga automašīna, — stāsta Rita Tālberga. — Sāka šķindēt sekcijas stikli. Uz galda vāzē bija ziedi, tie līgojās diezgan pamatīgi. Palūkojos pa logu, bet neviens garām nebrauca. Tad vibrācija beidzās, bet pēc laika atkal bija stiprs grūdiens, un viss nodrebēja. Vēlāk “Panorāmā” dzirdēju, ka tā bija zemestrīce.
Tā kā vibrācijas nekādu postu neradīja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles rajona brigādē zemestrīce pārdzīvota mierīgi. Arī citos dienestos par zemes svārstībām uzzināja tikai vēlāk no ziņu pārraidēm.
Latvijas valsts ģeoloģijas dienesta direktors Māris Segliņš zemestrīci raksturo kā mūsu platuma grādiem unikālu parādību. Par Baltijas reģionā novērotajiem pazemes grūdieniem ir liela starptautiska interese, par tiem ir šokā ne tikai Baltijas jūras reģiona, bet arī citu Eiropas valstu zinātnieki. Viņiem nāksies veikt pamatīgus pētījumus, lai šo zemestrīci izskaidrotu.
***
FAKTS.
Latvijā ik gadu reģistrē ap desmit nelielu pazemes grūdienu. Līdz šim visstiprākā zemestrīce Baltijā 1976. gadā reģistrēta kādā no Igaunijai piederošajām salām, kur sagruva ēka. Rīgā pirmās seismiskās aktivitātes reģistrētas 1807. gadā, tad 1853. gadā, spēcīgāki grūdieni bijuši arī 1907. un 1908. gadā.
