Ogres tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Vecbebros notika Latvijas Biškopības biedrības seminārs. Tajā par aizvadītās dravniecības sezonu, saviem novērojumiem semināra dalībniekiem stāstīja Vecbebru mācību dravas vadītājs Ēriks Mozga.
Visbūtiskākais ir mitrums
Ērika Mozgas dravas ir arī Teiču dabas rezervāta teritorijā, bet savos spriedumos viņš vairāk balstījās uz Kokneses novadā esošajās dravās veiktajiem novērojumiem — divās dravās, ar 60 bišu saimēm katrā. Abos gadījumos saimēs ir vienas pasugas bites, un tās mitinās parastajos stāvstropos. Atšķirīgais bija ieziemošanas veids pagājušā gada beigās. Pirmajā dravā, bites saudzējot no gaidāmā sala, stropus nosiltināja, bet otrajā bitēm pašām ļāva veikt stropa ieziemošanu. Ēriks to sauc par silto un auksto ziemināšanu. Pie siltās pieder stropa ejas garuma sašaurināšana līdz 7 centimetriem, stropa sānu siltināšana ar 5 līdz 10 cm biezu siltināšanas materiālu — putuplastu, kā arī spilvena novietošana zem stropa jumta. Aukstajā ziemināšanā skrejas garumu nesamazina un sānus nesiltina. Vienīgais kopējais abās ir spilvena lietošana. Kādi ir par vai pret argumenti vienai un otrai ieziemošanai? Tā kā bites ziemas laikā miegā nelaižas, joprojām ir aktīvas, stropā uztur 8 līdz 10 grādu siltumu. Bites, patērējot ogļhidrātus jeb barības krājumus, kustas, patērē skābekli, un viņu ķermeņos notiek degšanai līdzīgi procesi, kuros izdalās ogļskābā gāze, ūdens un siltums. Ja stropā ir daudz veselīgu bišu un pietiekami daudz kvalitatīvas barības, stropa siltā ieziemošana nav nepieciešama. Ziemas mēnešos viena saime barībā patērē ap 500 gramu barības. Nenosiltinātā stropā barības patēriņš ir nedaudz lielāks kā siltinātā, bet kopumā šis apstāklis nav noteicošais veiksmīgai pārziemošanai. “Visbūtiskākais apstāklis ir mitrums,” saka Ēriks Mozga. Paaugstināts mitrums stropā veicina perošanu. Atkušņa gadījumā perošana var sākties, piemēram, februārī. To veicina arī nosiltinātā bišu māja, kurā nenotiek pietiekama gaisa apmaiņa, un līdz ar to palielinās siltums. Tā ka normālai perošanai nepieciešams daudz lielāks siltums, ap 36 grādiem. Tāpēc bites cenšas stropā sasniegt šo temperatūru. Peri arī jābaro, bet barošanai lieto peru pienu, ko savukārt iegūst, patērējot bišu maizi. Strauji sarūk barības krājumi, un, ziemai ieilgstot, saime aiziet bojā.
Putuplasts tikai siltumam
Atgriežoties pie stāsta par siltinātām un nesiltinātām dravām, rezultāts šī gada pavasarī, marta vidū, pirmajā izlidošanā — 10 beigtas saimes saudzētajā dravā. Apskatot šūnas, nācās secināt, ka tajās ir daudz aizvākotu peru, bet bitēm bija pietrūcis spēka sagaidīt pavasari. Novērtējot peru vecumu, secināts, ka perošana bija sākusies februāra vidū. Šajā pašā dravā otri 10% saimju bija atstājušas lielus caurejas traipus, kas arī nozīmē, ka šīs bites nebūs produktīvas medus vācējas, un bija jāizbrāķē. Līdz ar to kopumā ceturtā daļa saimju bija zudušas. Vērā ņemams bišu atbirums bija arī pārējās saimēs.
Auksti ieziemotajos stropos uz to grīdas nebija neviena caurejas traipa. No visām saimēm beigta bija tikai viena, kurā bija problēma ar bišu māti. Pārējos stropos saimes bija tādas pašas kā pirms ieziemošanas.
Komentējot siltināšanas materiālus, Ēriks Mozga teic, ka putuplasts ir tikai labs siltuma izolators. Kā alternatīva varētu būt presētas kūdras plātnes. Tās siltumizolācijā gan atpaliek no putuplasta, ir smagākas, kas savukārt rada problēmas gadījumos, ja strops jāpārvieto. Toties kūdras plātnēm ir labas mitruma regulējošās īpašības, kā arī tās labi adsorbē āra trokšņus.
Svarīgi nenokavēt
Pieredzējušais biškopis stāstīja, ka viņam bijusi iespēja desmit gadus dravā novērot saimes, kas mitušas stropā, kura sienas un grīda izgatavota no 4 cm bieziem dēļiem. Stropam bija pamatīgs jumts, ar lielākām pārkarēm. Protams, šāda bišu māja tukša sver tikpat, cik mūsdienās ierastais stāvstrops ar bitēm un medu kopā. Toties tik pamatīgā stropā ziemā ne reizi neviena bišu saime neaizgāja bojā. Attiecīgi šāda biezuma dēļi spēj vajadzīgo mikroklimatu noturēt visu gadu.
Vērtējot šī gada medus ražu, Ēriks saka, tā ir laba, un piedāvājums joprojām lielāks par pieprasījumu. Līdzīgi kā citus gadu, arī šogad krasi izdalījās medus ienesums no kultūraugiem, piemēram, rapša, griķiem un savvaļas augiem. Rapša medu klienti dēvē par papīra medu, bet griķu medum ir specifiska krāsa, garša un smarža, un abi nav pārāk iecienīti. Vecbebru mācību dravā lielākais ienesums bija no kārkliem un meža izcirtumos augošajiem augiem, galvenokārt avenēm.
Runājot par galvenās bišu slimības varrozes apkarošanu, biškopis stāstīja par kādā dravnieku seminārā dzirdēto, kur lektors no Krievijas apgalvojis — mūsdienās veselu bišu nav. Atšķirīga ir tikai invāzijas pakāpe — saime ir mazāk vai vairāk slima. Tāpat nevarot runāt par slimības apkarošanu, bet gan tās ierobežošanu. Vislabākais laiks, kad cīnīties ar varrozes ērci, ir brīdis, kad peri nav aizvākoti — agrā pavasarī vai vēlā rudenī, sezonas vidū, piemēram, noķerot spietu vai veidojot atdaleņus. Novērojumi rāda, ka tieši aizvākotajos peros ir līdz 80% saimē mītošu bišu ērču. Līdz ar to, apstrādājot ar pretvarrozes preparātiem saimes ar jau aizvākotiem periem, rezultāts būs niecīgs. ◆
