Kādā aprīļa rītā notika nelaime — nodega mana lauku virtuve un sadega viss, kas daudzos gados bija iegādāts.
Kādā aprīļa rītā notika nelaime — nodega mana lauku virtuve un sadega viss, kas daudzos gados bija iegādāts.
Citam varbūt liksies — kas tur, lauku virtuve — bet man tā bija vienīgā jebkurā gadalaikā un visos laika apstākļos. Taisnība ir teicienam, ka īstus draugus iepazīst tikai nelaimē. Tā 11 gados iepazinu draudzeni Gunitu, kurai pašai ir sava saimniecība, un tāpat neklājas viegli, bet man viņa palīdzēja pirmā. Arī vairāki pilnīgi sveši cilvēki palīdzēja par “pliku” paldies!
Katram dzīvē ir savi uzskati, un ir ļoti grūti, ja tuvākais tevi nesaprot. Arī es, cik manos spēkos, cenšos iepriecināt gluži svešus cilvēkus. Agrāk bija lielāka interese par savu dzīvi, bet tagad pie katras neveiksmes zūd interese kaut ko darīt. Pati turos, jo esmu vajadzīga saviem bērniem, un viņi ir dzimtas turpinājums.
Z. K. Aizkraukles pagastā
