Tur var atrast “simt gadu” neredzētus skolasbiedrus, radiniekus un kolēģus. Tur var iepazīties un sadraudzēties ar pilnīgi svešiem cilvēkiem.
Tur var atrast “simt gadu” neredzētus skolasbiedrus, radiniekus un kolēģus. Tur var iepazīties un sadraudzēties ar pilnīgi svešiem cilvēkiem. Tur var apmierināt savu ziņkāri un izpētīt bildes no kolēģu kāzām, uz kurām nebiji ielūgts. Tur var sarakstīties ar radiem, kuri dzīvo ārzemēs, un par to nav daudz jāmaksā. Tādas ir populārākās atbildes, ko saņēmu, jautājot par portālu “draugiem.lv”. Neviens no pazīstamajiem cilvēkiem, kuri lielu daļu brīvā laika pavada portālā, komentējot un aplūkojot draugu bildes, neiedomājas, ka viņi no tā varētu būt atkarīgi. Pamostoties vispirms “ieiet draugos” un apskata, kurš pēdējo stundu laikā aplūkojis viņu profilu vai komentējis bildes. It kā nevainīgi un ērti, taču tajā pašā laikā kāds ar cilvēka vājību — ziņkārību — pelna naudu.
Manuprāt, vārds “draugi” portālā tiek pārāk novazāts, jo draudzība ir kaut kas vairāk par saraksti un fotogrāfiju aplūkošanu. Katrs izvēlas, ko rādīt pasaulei, ko paturēt tikai sev. Vienam ievietot jaundzimuša mazuļa foto publiskai apskatei liekas stilīgi un mūsdienīgi, bet citi uzskata, ka bērns svešām acīm nav jāredz. Cik cilvēku, tik viedokļu, un izvēle ir katra paša ziņā. Un, lai arī reti kuram ir simts draugu, vismaz viens ir katram. Un tā ir vērtība.
