Skrīveru Jaunavas Marijas- Miera karalienes Romas katoļu baznīca atzīmēja iesvētīšanas 15. gadadienu. Jubilejas Svēto misi celebrēja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Lai ir ticīgie
Z. Stankevičs sveica skrīveriešus jubilejā un mudināja būt Dieva cilvēkiem par 100 procentiem. “Aicinu atdot Dievam pienākušos godu — laiku, sirdi, naudu, dzīvi, domas, pašus. Dievs nevēlas neko mazāku. Viņš vēlas mūs visus. Tikai ar šo nosacījumu viņš var darīt mūs laimīgus.”
Liepājas bīskaps Viktors Stulpins, kurš 14 gadus kalpoja Skrīveros un kura laikā dievnams tapa, bet pienākumu dēļ nevarēja būt svētkos, skrīveriešus sveica vēstulē. “Dievnams katrai draudzei ir būtisks kā kopienas veidošanās vieta, kā kopīgas lūgšanas vieta. Gribu novēlēt, lai svinības ļauj atskatīties ne tikai uz to, kā tas bija pirms 15 gadiem, bet lai tās vēl vairāk vieno kopīgā lūgšanā un kalpošanā viens otram. (..) Lai Dievs dod, ka dievnams pastāvētu ilgi un tajā būtu ticīgie, kas kopā lūdzas,” rakstīja V. Stulpins.
Pulks cilvēku
Pirms tika uzcelta katoļu baznīca Skrīveros, ticīgie reizi mēnesī pulcējās kopīgai lūgšanai kultūras namā, svētdienās ar kuģīti cēlās pāri Daugavai uz Jaunjelgavas dievnamu vai mēroja ceļu uz Ogri, Lielvārdi, Koknesi. Jau toreiz daudziem bija skaidrs, ka vietā, kur izveidojusies draudze, dievnamam jābūt, tas ir tikai laika jautājums.
V. Stulpins atminas, ka 1998. gadā uzaicinājis toreizējo arhibīskapu kardinālu Jāni Pujatu apciemot draudzes, kurās pats kalpoja. “Vienā reizē viņš ieradās arī Skrīveros. Toreiz dievkalpojumi notika reizi mēnesī kultūras nama lielajā zālē. Paskatījies, ka cilvēku ir pulka, noteica, ka vajadzētu domāt par savu baznīcu. Šai domai pieķērāmies, bet kurā vietā? Prom no centra negribējās, bet pašā centrā vietu nemaz nav daudz. Kāds ieminējās, ka Daugavas un Pīlādžu ielas stūrī ir tukša māja. Liela un dārga, tā nederēja. Vēlāk draudzes locekle Lidija (Audijāne — aut.) ieminējās, ka strādājusi kažokādu pieņemšanas punktā, tas esot nodedzis, jumts iebrucis, bet ir mūri. Tie piederēja skrīverietei Lilijai Jančevskai, kura bija ar mieru tos pārdot par 300 latiem. Kardināls atbrauca, apskatījās, piekrita. Viņam rādījām arī vietu, kur ambulance, bet bīskaps ideju noraidīja. Kad vēlreiz vērsāmies pie Lilijas Jančevskas, viņa nolēma bijušo kažokādu pieņemšanas punktu uzdāvināt,” atminas bīskaps.
Laba vieta centrā
Par baznīcas tapšanu stāsta bijusī draudzes vadītāja Lidija Audijāne. Viņa atminas, ka vietā, kur tagad ir katoļu lūgšanu nams, blakus bijis mazdārziņš ar mazu koka būvi, kur kāds īpašnieks turējis darba instrumentus. Kādā vasaras dienā puikas pielika sērkociņus sausajai zālei, bet nodega arī šķūnītis, un uguns pārnesās uz blakus esošās ēkas jumtu — tagadējo baznīcu. To nodzēsa, jumts turējies, bet, līdzko uzsniga, sabruka. Māja kā rēgs stāvējusi centrā. “Jau Latvijas neatkarības gadu sākumā pirmā domes priekšsēdētāja Janīna Brila, kas nu ir mūžībā, neatlaidīgi un bieži man teica: visur ceļ jaunas katoļu baznīcas, kāpēc mums nav? Es toreiz brīnījos, kāpēc viņa man to jautā. Priekšniece taču ir viņa, zina, kurus īpašumus pārdod, kāpēc saka man? Tomēr reiz pēc kāda dievkalpojuma kultūras namā piegāju pie priestera un teicu, ka centrā ir laba vieta, kur baznīcu celt. Biju jau piezvanījusi īpašniecei Lilijai Jančevskai, kura teica, ka ēku uzdāvinās. Priesteris padomāja un teica — jā. Pēc mēneša atbrauca kardināls, apskatījās un deva svētību, pārējais bija vien naudas jautājums,” atminas draudzes locekle L. Audijāne. Viņa skaidro, ka Svētais Gars ir bijis viņas iedvesmotājs ar ideju par baznīcu vērsties pie priestera. Nav neviena rīta, kad viņa nebūtu teikusi Dievam — dari, kā gribi Tu, ne es.
11. septembra dēļ
Viktors Stulpins teic, ka baznīcas celtniecība noritējusi vienkārši un raiti. Sāka celt 2001. gada 11. aprīlī, bet septembrī bija jau gatava. Tās tapšanā iesaistījās arī draudzes locekļi — 44 cilvēki saziedoja 300 latu, pārējo ārzemju draudzes. Baznīcas projekta autors ir arhitekts Uldis Asarītis, kurš veidojis arī Ogres baznīcas projektu. Cēla SIA “Irbe”.
Dievnams veltīts Jaunavas Marijas-Miera karalienes godam, jo 2001. gada 11. septembrī pasauli satrieca traģiski notikumi Amerikā — Dvīņu torņu notriekšana. V. Stulpins stāsta, ka altārgleznas ideja ņemta no statujas, kas ir kādā no bazilikām Romā. Altārgleznu, kurā redzama Jaunava Marija ar svētībā izstieptu roku, veidojis nu jau mūžībā aizgājušais Ēriks Spudzēns. ◆
