Jau pirms nedēļas Lietuvā ieviesta karantīna. Lietuvas pilsoņiem aizliegts izbraukt no valsts, izņemot ārvalstīs strādājošajiem, aizliegts iebraukt lielākajai daļai ārzemnieku. Slēgts vairums veikalu, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas. Aizliegti visi publiskie pasākumi. Tiek ierobežota cilvēku plūsma sabiedriskajā transportā, pārtraukta starptautisko pasažieru vilcienu kustība. Turpretī Latvijā nekas tāds nenotiek. Pirms nedēļas Lietuvas valdība risināja jautājumu par ierēdņu, deputātu darbu no mājām. Latvijā par to sāka domāt tikai pēc tam, kad vienam no Saeimas deputātiem — Artusam Kaimiņam — analīzes uz Covid-19 uzrādīja pozitīvus rezultātus. Pagājušajā nedēļā, rakstot par situāciju uz Latvijas—Lietuvas robežas pie Neretas, zvanīju vairākām iestādēm — Robežsardzei, Ārlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Visas īsās telefonsarunas var raksturot ar vārdu “haoss”. Par nožēlu, konkrētas atbildes sniedza tikai Lietuvas vēstniecība Latvijā. Pagāja nedēļa, un, rakstot šo apskatu, apkopojot apzinātos notikumus, lasītās ziņas, jāsecina, ka tieši tāda pati attieksme ir lielā daļā Latvijas iedzīvotāju. Panika, neziņa un rezultātā arī diezgan vieglprātīga attieksme attiecībā uz situāciju ar vīrusa Covid-19 izplatību. Vairākkārt dzirdēts par gadījumiem, ka no ārzemēm uz Latviju atbraukušie neievēro noteikto 14 dienu sēdēšanu mājās, un nedēļas beigās policija ziņoja par dažiem desmitiem šādu gadījumu. Šīs nedēļas pirmā diena iesākās ar drūmu statistiku: vislielākais pieaugums — 41 no jauna konstatētais saslimšanas gadījums. Līdz šim lielākais lēciens bija 26 saslimušie — no 17. līdz 18. martam.
Joprojām man nav saprotams, kāpēc Latvijas kaimiņvalstī Krievijā oficiāli uzrādītais saslimušo skaits ir nesamērīgi mazs, un svētdien bija vienāds ar saslimušo skaitu Igaunijā — 306. Tas liek aizdomāties par kārtējo melīgās politikas gadījumu, faktu slēpšanu Vladimira Putina pārvaldītajā teritorijā. Tas savukārt rada bažas par to, ka Krievijā situācija vīrusa izplatības dēļ netiek kontrolēta. Prātā nāk pirms pāris gadiem saspringtā situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kad, jo īpaši Latvijā un Lietuvā, nācās likvidēt lielu skaitu mājas cūku, kā arī šaut mežacūkas, tajā pašā laikā Baltkrievija un Krievija nedarīja neko, lai regulētu situāciju pierobežā.
Saistībā ar notikumiem Krievijā nevar nepieminēt nu jau par caru sauktā valsts vadītāja Vladimira Putina pašiecelšanos amatā vēl uz 16 gadiem. To var panākt, “aizmirstot” jeb vairs neskaitot viņa iepriekšējos valdīšanas gadus, kā arī mainot valsts konstitūciju. Te gan vēl vajadzētu sagaidīt tautas nobalsošanas rezultātus, un balsošana Krievijā nolikta uz 22. aprīli. Tā kā Krievija ir “brīnumvalsts” un Covid-19 tajā tikpat kā neizplatās, iedzīvotāji ar prieku masveidā dosies pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par šī brīnumdara, kas pasargājis valsti no infekcijas, atstāšanu amatā. Pēdējais teikums, protams, bija teikts ar ironiju.
Sava veida informācijas slēpšana un, manuprāt, nepamatota tik kritiskā situācijā notiek arī Latvijā. Veselības ministre Ilze Viņķele izteicās, ka, ņemot vērā, ka Latvija ir relatīvi maza, informācija par precīzāku koronavīrusa izraisītās slimības pacientu dzīvesvietu tiks atklāta tikai pēc piecu gadījumu konstatēšanas vienā teritoriālajā vienībā. Vēlāk gan tika publiskota Latvijas karte, kurā iekrāsoti novadi, tajā skaitā Aizkraukles, kur slimība konstatēta. Šajā gadījumā vajadzētu likt mieru personas datu aizsardzībai un nosaukt konkrētas apdzīvotas vietas un saslimušo skaitu tajās. Tikai šādā veidā varētu radīt bailes pārējos iedzīvotājos. Diemžēl Latvijā pret pandēmiju izturas kā ar baltiem cimdiem — ka tik kāds nejūtas aizskarts, aizvainots, nebūtu ievainota jūtīgā dvēselīte. Atkal jāpiesauc Lietuvas pieredze. Tur trešdien publiskota Nacionālā sabiedrības veselības centra informācija par visiem valstī atklātajiem gadījumiem, kad cilvēki inficējušies ar jauno koronavīrusu, kas papildināta ar kartēm, kurās uzskatāmi izsekoti viņu pārvietošanās maršruti. Turpretī Latvijā ir mazsvarīgi, ka bezdarbības un bezjēdzīgas iejūtības dēļ var iestāties masu bezdarbs, dziļa ekonomiskā krīze, kā arī konstatēti pirmie nāves gadījumi no saslimšanas ar Covid-19. Piemēram, jau tagad krīzes dēļ Īrijā bez darba palikuši 140 000 cilvēku.
Ir arī priecīgas ziņas uz vīrusa izplatības fona. Kad valdība nolēma skolām mācības organizēt attālināti, gaismā izcēla jau iepriekš konstatētu faktu — ap 5 tūkstošiem skolēnu mājās nav datora. 10. — 12. klases posmā ir 300 šādu jauniešu, bet posmā no 6. līdz 9. klasei — ap 2000 skolēnu. Izglītības ministrija sadarbībā ar “Latvijas Mobilo telefonu” daļai no viņiem uz laiku aizdos vismaz kaut kādu digitālo risinājumu — planšeti.
Trešdiena bija zīmīga ar kādu sēru vēsti — pēc slimības mūžībā devusies Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Ar viņu klātienē biju ticies tikai vienu reizi — Jaunajai konservatīvajai partijai viesojoties Neretā. Pēc sarunas ar Jutu radās priekšstats kā par ļoti atsaucīgu un cilvēcīgu politiķi. Tie, kas seko līdzi politiskajām norisēm valstī, Jutas vārdu saista ar mēnešiem ilgušo skandālu KNAB, kad viņa juridiski cīnījās ar biroja toreizējo vadītāju Normundu Vilnīti. Toties iepriekšējais priekšnieks Aleksejs Loskutovs viņu raksturoja kā brīvmākslinieci, kurai nepatīk formalitātes un dokumentu kārtošana, bet sirdij tuvāks ir operatīvais darbs.
To, ka vīruss patiesībā ir ne tikai drauds, bet arī draugs, apliecina vairākas pēdējā laikā apzinātās situācijas no ikdienas dzīves. Cilvēki kļuvuši draudzīgāki savā starpā, lai gan drošības pasākumi paredz distancēšanos. Intensīvāk sāktas lietot modernās tehnoloģijas, tajā skaitā arī skolās un valdībā. Vēl kāds prāta darbs ir valdības lēmums atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu, ka likumpārkāpējiem atsavināto spirtu iekšlietu dienesti varēs izmantot dezinfekcijai. Līdz šim nelegālo spirtu esot iznīcinājuši, lai gan tiešu pierādījumu tādam apgalvojumam nav.
