Absurdu ierosinājumu likuma “Par pašvaldībām” grozījumiem iesniedzis Saeimas deputāts Juris Sokolovskis, kurš pārstāv apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.
Absurdu ierosinājumu likuma “Par pašvaldībām” grozījumiem iesniedzis Saeimas deputāts Juris Sokolovskis, kurš pārstāv apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Viņš piedāvā, ka “pašvaldība var ar savu likumu noteikt par darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautību valodu, ja personas, kuras pieder pie mazākumtautības, veido ne mazāk kā pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem vai vairākums no pašvaldību iedzīvotājiem atbalsta šādu lēmumu publiskās apspriešanas gaitā”. Līdzīgs ir arī deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums: svītrot no likuma normu, kura nosaka, ka darba valoda pašvaldībās un to izveidotajās institūcijās ir latviešu valoda. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija noraidīja abus šos ierosinājumus. Esam ilgi cīnījušies par savu latviešu valodu — dažkārt ar strīdiem, savstarpējiem pārmetumiem un apvainojumiem. Bija vajadzīgs laiks, lai sabiedriskās vietās cittautiešus pieradinātu vismaz atbildēt valsts valodā, ja jautā latviski. Divvalodība mūsu valstī atkal būtu drauds latviešu valodai.
Skumji apzināties, ka piecpadsmit gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairākās pilsētās un pagastos liela daļa iedzīvotāju joprojām neprot tās valsts valodu, kurā viņi dzīvo. Šādi cilvēki strādā arī dažā pašvaldībā. Kā viņi spēj pildīt darba pienākumus, ja nerunā latviski? Ko tādā gadījumā dara latviski runājošs apmeklētājs? Noteikti pielāgojas un sazinās krievu valodā. Citāda situācija ir Aizkrauklē un arī Pļaviņās, kur vismaz man nav gadījies piedzīvot, ka citas tautības cilvēks nevēlas atbildēt, ja uzrunāju latviski. Iedzīvotāji mācās valodu, un arvien vairāk bērnu apmeklē latviešu skolu. Viņiem nav problēmu sazināties latviski, jo ikdienā to dara gan skolā, gan mājas pagalmā.
Visvairāk cilvēks protestē pret to, ko viņš neprot. Esmu novērojusi, ka abi deputāti tomēr prot valsts valodu. Acīmredzot viņi cīnās par savu līdzcilvēku nezināšanu. Šis noteikti nav pēdējais mēģinājums Latvijā ieviest divas oficiālās valsts valodas.
