Kalendārā svinamās dienas, kas noteiktas arī kā oficiālās svētku dienas un brīvdienas, ir 23. un 24. jūnijs. Taču arvien vairāk cilvēku atgriežas pie senču tradīcijām un latviskās dzīvesziņas, vasaras saulgriežus svētot iepriekš — 21. vai 22. jūnijā. Rītvakar saulgriežus īsti latviskā garā svinēs arī Vietalvā.
Sauciens veiksmei
Mūsdienu steidzīgais dzīves ritms, tradīciju nezināšana un saulgriežu svētīšanas jēgas zaudēšana latviešus novedusi līdz komercializētiem Līgo svētkiem, kad nereti galda klājumu nosaka alus un cepamās desiņas. Svētku svinēšanas vietu izvēlamies atkarībā no mūziķiem, kuri spēlēs Līgo nakts ballē, aizmirstot par īsto vasaras saulgriežu jēgu — saplūst ar dabu, līgot, ievērojot senču tradīcijas, lai aizdzītu skauģus, nelabvēļus, likstas un gūtu veselību, svētību un laimi. Tieši ar tādām domām — lai pie līgotājiem atgriežas svētība — rītvakar pulcēsies ļaudis Vietalvas pagastā un kopā ar folkloras kopu “Āres” izdziedās tradicionālo “Līgo!”, kas ir kā aicinājums visam labajam.
Būt tuvāk saulei
Līgo dienā, 23. jūnijā, saulgrieži jau iet uz otru pusi, bet kulminācija ir līdz tam, arī dabai šajās dienās piemīt vislielākais spēks, maģija, kas cilvēkam jāizmanto rituālos.
“Mūsu senči vasaras saulgriežus svētīja upes malā vai visbiežāk — kalnā, kur kūra ugunskuru, lai būtu tuvāk saulei, lai gūtu lielāku svētību. Ir nostāsti, ka pie saulgriežu ugunskura tieši šajā maģiskajā naktī nesa smagi slimos tuviniekus, kuri pēc tam izveseļojušies. Vasaras saulgriežu svētki glabā saules kulta tradīcijas, kas pazīstamas daudzās pasaules valstīs. Šie svētki jāsvin visiem, kas tur godā dabu un latviskumu,” stāsta pasākuma rīkotāja Agita Lindenberga.
Dabā ir spēks
Vietalvieši kopā ar folkloras kopu izdziedās Līgo dziesmas, lai veicinātu auglību, spēku, veselību un aizdzītu likstas un nelaimes. Sievas un meitas vīs vainagus no trejdeviņiem ziediņiem, kas simbolizē maģisko apli, lai vainags nēsātāju pasargātu no burvestībām, atvairītu skauģus.
Zemkopja kalendārā mūsu senčiem Jāņi iezīmēja apsējības un siena pļaujas sākumu, bet astronomiski tas ir vasaras sākums. Agita Lindenberga teic, ka visbūtiskākais mūsdienu cilvēkam ir saprast, ka dabā ir spēks, kas mums no jauna jāatgūst, jāatceras, kā to savā labā izmantoja tēvu tēvi: “Negulētajā saulgriežu naktī dotais un piedzīvotais pie līgotāja atgriežas kā svētība, ja cilvēks ir patiess, tic tam un no sirds to vēlas.” ◆
