Aizkraukles novada domes novembra sēde šoreiz notika nevis domes telpās, bet gan Aizkraukles novada ģimnāzijā.
Aizkraukles novada domes novembra sēde šoreiz notika nevis domes telpās, bet gan Aizkraukles novada ģimnāzijā. Tas darīts ar nolūku — lai domnieki apskatītu, kā tērēta nauda, kuru valsts un pašvaldība pēdējos gados piešķīrusi šīs mācību iestādes materiālās bāzes uzlabošanai.
Pavisam ģimnāzijas renovācijai paredzēts izlietot vairāk kā 1 miljonu 90 tūkstošu latu. Gandrīz pusi šīs summas (48,7 procentus) no sava budžeta dod novads, apmēram tikpat ir valsts pamatbudžeta dotācija un investīcijas un tikai 3,1 procents — ārvalstu finanšu palīdzība.
Pēdējos sešos gados daudz paveikts, lai ģimnāziju atjaunotu un paaugstinātu tās ēkas energoefektivitāti. Renovācijas pirmajā kārtā 2001. gadā sāka ar avārijas situācijā esošo logu nomaiņu un ieplaisājušo sienu savilkšanu. Pirmām kārtām pārbūvēja tualetes, nomainīja kanalizācijas un ūdens stāvvadus un ventilācijas sistēmu.
Sporta zālē maz vietas
Vienu no pirmajām atjaunoja arī sporta zāli. Tagad ieejot sporta zālē, to nevar ne pazīt. Tai ir nomainīta un siltināta grīda, apkures sistēma, gaismas ķermeņi, iekārtotas mūsdienām atbilstošas, lai arī pašauras, ģērbtuves un dušas telpas, izbūvēta vingrošanas telpa.
Ģimnāzijas sporta skolotājs domnieks Juris Benjavs atzīst, ka sporta zāle tiešām ir ļoti laba un jauna sporta halle pat nebūtu vajadzīga, ja vien brīvi varētu sportot vairākas klases. Šobrīd, vienā stundā vienlaikus darbojoties divām skaitliski lielām klasēm, vietas nepietiek.
Pakāpieni nedroši
Domniekus izvadāja pa visām skolas telpām, lai var salīdzināt, kādas ir jau atjaunotās un kādas — neremontētās. Dažs labs ciemiņš, ejot pa apdrupušajām kāpnēm, jutās visai nedroši, jo pakāpieni, nevietā sperot kāju, kustas. Šādas mazāk izmantotas vietas vēl gaida savu kārtu, jo skolai ir daudz citu aktuālāku vajadzību.
Lieliski var salīdzināt, cik gaišs un skaists ir otrā stāva gaitenis, un kāds tas ir augšstāvā. Izremontētiem vajadzētu būt visiem ģimnāzijas gaiteņiem, jo skolēni tajos pavada daudz laika.
Daudz līdzekļu ieguldīts, iegādājoties un ierīkojot mūsdienu prasībām atbilstošas virtuves iekārtas un ēdamzāles aprīkojumu. Tagad ģimnāzijas ēdnīcā apmeklētājs jūtas kā labiekārtotā kafejnīcā.
Vajadzīga lielāka datorklase
Par novada ģimnāzijas datorcentru vairākkārt esam rakstījuši. Tajā datorprasmi apguvuši vai visu rajona skolu skolotāji. Šogad ģimnāzijai nopirkts ap 20 jaunu datorkomplektu, un 15 no tiem novietoti datorklasē. Vienīgā problēma — ja klasē ir, piemēram, 22 skolēni, to nav paredzēts dalīt divās grupās, bet datoru visiem vienlaikus nepietiek. Būtu vajadzīga viena liela datortelpa.
Datori ir saslēgti vienotā tīklā, un interneta pieslēgums ir visos kabinetos. Skolai iegādāta arī interaktīvā tāfele.
Garāžās ierīkos darbnīcas
Ģimnāzijas direktors Aldis Labinskis domniekiem stāstīja, ka pēc tam, kad padarīti neatliekamākie remontdarbi, ģimnāzijā sākta mācību kabinetu “pārbīde”, veidojot radniecīgu mācību priekšmetu blokus un aprīkojot tos ar visu nepieciešamo.
Visnoplukušākās ģimnāzijā ir darbmācības telpas. Tur visuzskatāmāk var redzēt, kāda skola bija, pirms to sāka remontēt. Direktoram ir iecere — pārvietot darbmācības kabinetus uz garāžām. Tur trīs automašīnu novietnes ir tukšas, jo skolā vairs nemāca automašīnas uzbūvi, pārdota arī kravas automašīna, toties nopirkts jauns vieglais automobilis “Škoda”.
Pārbūvējot un siltinot garāžas, skola iegūtu divas lielas telpas. Saeima, veicot budžeta grozījumus, “iebalsoja” ģimnāzijai valsts investīcijas — 60 tūkstošu latu, tā ka garāžu pārbūve varētu būt reāla.
Direktora vietniece mācību darbā Vija Rudiņa domes sēdē uzsvēra, ka mūsdienīgas iekārtas vajadzīgas visos kabinetos, arī šķietami “netehniskos”, piemēram, literatūras. Jādomā par kabinetu modernizēšanu, nevis tikai remontēšanu un pielāgošanu. Ja garāžas nepārbūvēs, darbmācības telpu akreditācija būs problemātiska. Skolai nav arī mācību virtuves, kur meitenes varētu apgūt pavārmākslu.
Kāpēc brauc uz Skrīveriem?
Domes sēdē aizsākās diskusija arī par to, kāpēc daudz skolēnu, kuri dzīvo novadā, tomēr brauc mācīties uz Skrīveriem? Skolotāja Rudiņa uzskata, ka Skrīveru vidusskola kabinetu iekārtojuma ziņā apsteidz Aizkraukles ģimnāziju. Direktors Labinskis teic, ka šis “fenomens” nav pētīts, jo tajā pašā laikā uz Aizkraukli mācīties brauc skolēni no Skrīveriem un Kokneses. Mācību kvalitāte ģimnāzijā ir pietiekama, ir arī atbilstoša materiālā bāze, skola var konkurēt savā reģionā.
Pāraudžu pārāk daudz
Otrs diskutabls jautājums, par kuru sākās diskusija — ko darīt ar tā dēvētajiem pāraudžiem, kuri vienā klasē “sēž” vairākus gadus? Kamēr viņi nav sasnieguši 18 gadu vecumu, padzīt no skolas viņus nedrīkst, jo pamatizglītība jāiegūst. Tomēr mācīties šādi jaunieši nevēlas, bet traucē stundā pārējiem un ņirgājas par skolotājiem, kā tas nesen notika kādā skolā Liepājā.
Izglītības ministrijai jādomā, kā atrisināt šo problēmu un radīt alternatīvas izglītības iegūšanas iespējas šādiem pāraugušiem jauniešiem, kuri ir pat drauds skolotājiem. Pēc Liepājā notikušā par policistu dežūrām būs jāsāk domāt arī Aizkraukles skolās.
Visbeidzot par to, kas notika domes sēdes sākumā, kad ģimnāzisti domniekiem sniedza muzikālu sveicienu. Zālē ienāca kāda sētniece, kura kopj skolai tuvīnās mājas apkārtni, un paziņoja, ka metīs ar slotu ne tikai ģimnāzistiem, kuri piemēslo teritoriju ar izsmēķiem, bet arī domniekiem, ja viņi neaizliegs skolēniem smēķēt. Skolā to darīt, protams, nedrīkst, tāpēc pusaudži smēķēšanai izmanto blakusesošo māju kāpņutelpas un nenojaukto transformatorēku. Taču ne jau deputāti vai skolotāji “ganīs” pīpmaņus aiz skolas žoga. Jārīkojas arī vecākiem.
