Pēc Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes piedāvājuma pirkt stadionu Aizkraukles novada dome nolēma šo iespēju izmantot.
Pēc Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes piedāvājuma pirkt stadionu Aizkraukles novada dome nolēma šo iespēju izmantot. Lai noslēgtu pirkšanas—pārdošanas līgumu, nepieciešams vien “Vārpas” Aizkraukles rajona padomes valdes lēmums.
Nomai nepiekrīt
Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padome Aizkraukles novada domei šīgada sākumā piedāvāja noslēgt stadiona ilgtermiņa nomas līgumu. Taču šādā gadījumā pašvaldība nevar iegūt valsts investīcijas sporta būves atjaunošanai, tāpēc Aizkraukles novada dome atteicās nomāt stadionu.
Maijā dome saņēma piedāvājumu izmantot stadiona pirmpirkuma tiesības, jo zeme, uz kuras ir šis objekts, jau pieder pašvaldībai. Dome nolēma iegādāties stadionu, samaksājot 120 tūkstošu latu četru gadu laikā. Pirkšanas—pārdošanas līgumu varēs parakstīt tad, kad lēmumu par stadiona pārdošanu pieņems “Vārpas” Aizkraukles rajona padomes valde.
Iegūs divas atjaunotas būves
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme atzīst, ka šāds lēmums atrisinātu četrus gadus ilgušās domstarpības saistībā ar īpašuma attiecībām. “Novada attīstības komitejā spriedām, ka prasīto summu varētu samaksāt piecos sešos gados, taču sporta biedrība naudu vēlējās saņemt četros gados. Piekritām šiem nosacījumiem. Naudu stadiona iegādei ņemsim no pašvaldības budžeta, bet stadiona atjaunošanai plānojam iegūt valsts investīcijas,” saka Plūmes kungs.
Aizkraukles mērs cer, ka iegūto naudu sporta biedrība tērēs manēžas un baseina remontam un labiekārtošanai. Pilsētas un rajona iedzīvotāji tad nākotnē iegūtu divas atjaunotas sporta būves.
Nekalpo pilsētas iedzīvotājiem
Sporta skolotājs Vitolds Vilciņš, kurš savā profesijā strādā jau 35 gadus, uzskata, ka Aizkraukles stadions šobrīd nekalpo pilsētas iedzīvotājiem. “Piecus gadus strādāju Ogrē, zinu, kādas ir sporta aktivitātes Bauskā, Valmierā un citur Latvijā. Piemēram, Bauskā stadionā tiek piedāvāts gan inventārs, gan arī instruktora pakalpojumi. Sporta laukumi vienmēr sagatavoti, lai tos varētu izmantot, novilkti tenisa un volejbola tīkli. Aizkrauklē stadiona būvniecībā savlaik ieguldīti tautas līdzekļi un darbs, un tam arī jākalpo tautai,” teic Vitolds Vilciņš.
Arī sporta veterāns Jānis Ēriks Ošiņš atzīst, ka pilsētai vajadzīgs iedzīvotājiem atvērts stadions. Pats gan viņš tur vairs netrenējas, jo pašreizējais skrejceļa segums tikai bojā kājas. Viņš skrien pa lauku un meža celiņiem. Jānis Ēriks Ošiņš uzskata: “Stadions steidzami jāatjauno, vajadzīgs jauns skrejceļš, sporta laukumu segums.”
Mājvieta organizācijām
Aizkraukles novada sporta padomes pārstāvis volejbolists Edgars Ratnieks domā, ka stadionam kā pašvaldības īpašumam būs lielākas iespējas piesaistīt investīcijas: “Tikai tā šo sporta būvi varēs “atdzīvināt”. Pēc tam, protams, jādomā, kā ieguldīto naudu atpelnīt. To var darīt, rīkojot treniņnometnes, citus plašāka mēroga pasākumus. Ja Aizkrauklē būs mūsdienīgs stadions, varbūt vairāk cilvēku gribēs sportot. Arī telpas pie stadiona varētu izmantot sporta klubi, jo šobrīd šīm organizācijām nav īstas mājvietas.”
“Staburags” vēlējās uzzināt arī Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāja Ērika Tatarčuka viedokli, taču viņš no komentāriem atteicās.
