Aizkrauklietis Sergejs jau gadu cīnās ar cilvēkiem, kurus kā nekustamā īpašuma pircējus ielaidis savā dzīvoklī.
Aizkrauklietis Sergejs jau gadu cīnās ar cilvēkiem, kurus kā nekustamā īpašuma pircējus ielaidis savā dzīvoklī. Taču nu šie cilvēki dzīvokli ne pērk, ne maksā par komunālajiem pakalpojumiem, ne grasās mitekli atstāt.
Pirms gada Sergeja ģimene nolēma pārdot vienistabas dzīvokli Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 53, un iegādāties lielāku. Lai nopirktu jauno dzīvokli, Sergejs bankā aizņēmās naudu, bet, lai kredītu būtu vieglāk atdot, bija iecerēts izmantot naudu par pārdoto vienistabas dzīvokli.
Sergejs atradis pircēju, vienojies, ka par dzīvokli maksās pa daļām, un ielaidis pircēja ģimeni šajā dzīvoklī. Taču savas uzticēšanās un godīguma dēļ nu iekūlies pamatīgās nepatikšanās.
Tiklīdz pircēja ģimene ievācās dzīvoklī, tā aizmirsa gan par došanos pie notāra, gan arī maksāt naudu. Tā kā visi līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir uz Sergeja vārda, viņš joprojām atbildīgs par to, kas šajā dzīvoklī notiek. Sergeja ģimene tajā joprojām pierakstīta. Tagadējie dzīvokļa iemītnieki nemaksā arī par komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc Sergejam jāizskaidro radusies situācija katru reizi, kad viņš no kādas pašvaldības iestādes saņem brīdinājumu par nenomaksātiem parādiem.
Lai kaut kā tiktu galā ar dzīvokļa iemītniekiem, Sergejs, kurš ir dzīvokļa saimnieks, rakstiski atteicās no elektrības. Elektriķi to atslēdza, taču cilvēkiem, kuri tur dzīvo, elektrību tomēr vajag. Tāpēc viņi to centās lietot nelikumīgi. Nesen mēģinājums nelikumīgi pievienot elektrību beidzās bēdīgi — bez strāvas palika puse mājas. Sergejs lūdza dzīvoklī pārtraukt arī gāzes piegādi, taču meistarus dzīvoklī pašreizējie dzīvotāji nelaiž.
Katra saruna ar dzīvokļa iemītniekiem beidzas ar ķildām un skaļām vārdu pārmaiņām, jo šie cilvēki kategoriski atsakās kārtot jebkādas formalitātes. Daļu naudas par dzīvokli gan Sergejam izdevies saņemt, taču nu viņš nonācis tādā situācijā, ka nezina, ko darīt. Ja iemītniekus no dzīvokļa izliktu, saņemtā nauda būtu jāatdod. Taču, ja no šīs summas atņemtu naudu, kura nav samaksāta par komunālajiem pakalpojumiem, nekas daudz pāri nepaliktu. Saimnieks pat būtu ar mieru dzīvotājus atstāt, ja vien viņi dotos pie notāra un noslēgtu vienošanos par īpašuma pirkšanu un privatizāciju.
Sergejs palīdzību lūdzis gan Aizkraukles novada domes privatizācijas komisijā, gan dzīvokļu komisijā, gan arī policijā. Dzīvokļa apakšīrnieki ar policiju nekādās sarunās neielaidās, bet privatizācijas komisija šajā gadījumā neko palīdzēt nevar. Situāciju noskaidrot devās dzīvokļu komisijas darbinieki. Biruta Škutāne, kura šajā jomā strādā jau vairākus gadus, sākotnēji bija kā starpniece starp dzīvokļa saimnieku un apakšīrniekiem, taču arī viņai neizdevās panākt vienošanos abu pušu starpā, un visas sarunas beidzās neveiksmīgi.
Tā kā dzīvoklis vēl nebija privatizēts, Sergejam bija jāatsakās no dzīvokļa privatizācijas tiesībām, pie notāra ar dzīvokļa pircēju jānoslēdz vienošanās par mājokļa pārdošanu. Pircējam bija jāsāk kārtot privatizācija. Dzīvoklis pagaidām ir pašvaldības īpašums, tāpēc darījumam bija jānotiek ar pašvaldības ziņu.
Kad runa par nekustamo īpašumu nomu, pirkšanu vai pārdošanu, ar mutisku vienošanos ir par maz. Visas norunas jāapstiprina dokumentāri, lai vēlāk pašiem nerastos problēmas.
