Lai novērstu Baltkrievijā izplūdušās dīzeļdegvielas nokļūšanu tālāk Daugavas lejtecē, aptuveni 500 metru no Pļaviņu HES ūdenskrātuvē nostiepa norobežojošās bonas. To priekšā izvietoja absorbējošos materiālus.
Lai novērstu Baltkrievijā izplūdušās dīzeļdegvielas nokļūšanu tālāk Daugavas lejtecē, aptuveni 500 metru no Pļaviņu HES ūdenskrātuvē nostiepa norobežojošās bonas. To priekšā izvietoja absorbējošos materiālus. Piektdien ap pusdienlaiku pirmie dīzeļdegvielas plankumi pamanīti pie Kokneses.
Darbojas saskaņoti
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles brigādes komandieris Aivars Pastars informē, ka ļoti veiksmīgi izdevās izvietot norobežojošās bonas pie Pļaviņu HES, kā arī nostiept absorbējošā materiāla bonas. Taču pagaidām līdz Aizkrauklei dīzeļdegvielas plankumi vēl neesot atpeldējuši. Piesārņojums pamanīts vairākās vietās pie Kokneses, kur tas izskalots upes krastā. Atbildīgo dienestu speciālisti pie Pļaviņu HES dežurēs nepārtraukti un nepieciešamības gadījumā mainīs absorbējošā materiāla bonas. Speciālisti lēš, ka lejpus Pļaviņu HES dīzeļdegvielas piesārņojums nenokļūs.
“Staburags” vēroja norobežojošo bonu ielikšanu ūdenī no Daugavas kreisā krasta līdz saliņai ūdenskrātuvē iepretim Pļaviņu HES. Ugunsdzēsējiem, robežsargiem, zemessargiem un palīgiem no Igaunijas ļoti saskaņoti darbojoties, bonas vispirms savienoja un izkārtoja krastā, bet pēc tam ļoti ātri ievilka Daugavā. Arī atbildīgo dienestu vadītāji paši ķērās pie jebkura darba, ja pietrūka brīvu roku.
Katastrofa nedraud
Informācija par kopējo Daugavā ieplūdušo dīzeļdegvielas daudzumu ir atšķirīga. Tomēr lielākā daļa speciālistu domā, ka upei ekoloģiskā katastrofa nedraud, jo tās ūdeņos ieplūdušas nepilnas četras tonnas degvielas. Zivju smakšana Daugavā nav novērota, jo skābekļa daudzums upē ir normāls un naftas produktu plēve ir plāna. Naftas produktus ir grūti savākt, jo tie ir plānā kārtiņā. Situācija var krasi mainīties, kad ūdens līmenis kritīsies un piesārņojums nonāks krastā. Tas var ietekmēt zivju nārstu un putnu perēšanu.
Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, kurš kopā ar Baltkrievijas ārkārtas situāciju ministru un vides speciālistiem no helikoptera novērtēja situāciju kaimiņvalstī, informē, ka aptuveni 230 kilometru garā posmā Daugava un Ullas upe Baltkrievijā ir klāta ar naftas produktiem.
Daugavas posmā Baltkrievijas teritorijā, 20 kilometru uz augšu no robežas, ir izvietota viena bonu virkne. Baltkrievijā šajā posmā ir stacionāra sistēma, un tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā bonas var izvietot automātiski. Savukārt Ullas upes posmā ir izvietotas deviņas rindas absorbējošo bonu.
Izmantos speciālas ķimikālijas
Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka Baltkrievijā notikusī dīzeļdegvielas noplūde Latvijai radījusi vismaz 30 000 latu zaudējumus, taču šajā summā nav ierēķināti glābšanas darbu izdevumi. Kopējo zaudējumu summu varēs aprēķināt tikai tad, kad visi glābšanas un piesārņojuma savākšanas darbi būs pabeigti. Tad arī pieprasīs kompensāciju no Baltkrievijas, kā to paredz abu valstu parakstītās vienošanās. Taču patiesais dabai nodarītais posts naudā nav aprēķināms. To izjutīsim tikai vēlāk.
Prognozē, ka dīzeļdegviela pa upi varētu plūst vēl vienu līdz divas nedēļas. Virs Daugavas plānots izsmidzināt īpašu bakteriālu šķīdumu, kas izšķīdinās pa upi peldošo dīzeļdegvielu. To no kuteriem izsmidzinās Lietuvas operatīvo dienestu darbinieki, kas ieradušies palīgā mūsu glābšanas dienestiem. Izsmidzināmā viela, reaģējot ar upē izplūdušo dīzeļdegvielu, to sadalīs un padarīs nekaitīgu videi.
