Jānis Čaunāns, kurš dzīvo meitas Dainas ģimenē Aiviekstes pagasta “Pakalnēs”, 24. jūnijā būs divkāršs jubilārs. Viņam ir gan vārdadiena, gan 60 gadu jubileja.
Jānis Čaunāns, kurš dzīvo meitas Dainas ģimenē Aiviekstes pagasta “Pakalnēs”, 24. jūnijā būs divkāršs jubilārs. Viņam ir gan vārdadiena, gan 60 gadu jubileja.
Piedzimst reizē ar saullēktu
Jāņa Čaunāna dzimtā puse ir Preiļu rajona Dravnieku pagasta Čaunānu sādža, kur “Jāņaļaužu” mājās 24. jūnija rītā, saulītei lecot, māte viņu dzemdējusi. Šajā sievietei vissvarīgākajā brīdī mazajam Jānītim pasaulē nākt palīdzējusi kaimiņiene Vera. Toreiz, kara laikā, bērnus Latgalē un arī daudzviet citur dzemdēja mājās, nevis slimnīcās.
Ja jau Jāņos dzimis, mazuli tēvs tā arī par Jāni nosaucis. Ģimenē bijis vēl viens dēls un divas meitas. Tēvs, būdams galdnieks, apsaimniekojis arī 13 hektāru zemes.
Zaudēti mīļi cilvēki
Jānim Čaunānam dzīves gājums bijis diezgan sarežģīts. Tagad viņam ir meita Daina un septiņi mazbērni, bet jau pirms daudziem gadiem viņš zaudējis savu mazo dēliņu, sievu Venerandu un daudzus citus tuviniekus. Nu mūžībā arī otrā sieva, un Jānis atkal ir atraitnis.
— Kad dēls nomira, man bija četrdesmit gadu, un es ļoti ātri nosirmoju, — atceras jubilārs.
Kašpirovska fenomens
Čaunāna kunga dzīvē noticis arī kāds neizskaidrojams brīnums. Kad Krievijā un visā Padomju Savienībā kļuva slavens ekstrasenss Kašpirovskis un viņa seansus translēja televīzija, arī Jānis Čaunāns skatījies šos raidījumus. Pēc dažiem seansiem, ielūkojoties spogulī, sevi vairs gandrīz nepazinis, jo sirmie mati atkal bijuši brūni…
Tomēr ilgi tā nepalika, jo pēc citu tuvinieku zaudējuma viņš ātri vien nosirmoja otrreiz, un tāds ir arī šobaltdien.
Mūža otrajā pusē kļūst par galdnieku
Jānis, iespējams, vairākkārt pat apbraucis apkārt zemeslodei, jo daudzus gadus Rēzeknē strādājis par autobusa vadītāju. Iemantota arī autovadītājiem raksturīgā slimība — hroniskas mugurassāpes, kuras, iespējams, var ārstēt tikai operējot.
Pirms dažiem gadiem darbu zaudējis, Jānis Čaunāns pārnāca dzīvot pie meitas Dainas.
— Nekādus smagus darbus veikt vairs nevaru, tāpēc sāku apgūt galdnieka iemaņas. Atcerējos, kā strādāja tēvs. Laikus sagatavoju bērza un egles kokmateriālus un taisu cirvju, grābekļu, lāpstu un izkapšu kātus. Protu arī iesiet un kapināt izkaptis, kā īsts Latgales zēns, — stāsta jubilārs.
Ar mazdēlu vectēvs saprotas vislabāk
Par savu dzīvi Jānis Čaunāns patlaban nevar teikt, ka tā būtu tik raiba kā pupas zieds, jo tajā bijis pārāk daudz skumju pārdzīvojumu. Tomēr bijis arī prieks.
Prieks par meitas Dainas kuplo ģimeni, kurā vectēvam ir cienījama vieta. Mazbērni viņam uztic pat savus noslēpumus, īpaši pats mazākais, kuram tikai ceturtais gadiņš. Vectēvs allaž remontē zēna rotaļlietas, visvairāk jau mašīnas, māca braukt ar velosipēdu. Mazais iemācījies labi rīkoties ar naglām un āmuru — pa pirkstiņiem vairs netrāpa. Vectēvs atzīst, ka puisēnam ir galdnieka ķēriens.
Šoreiz lielāka radu pulcēšanās
— Līdz šim mūsu kuplā radu saime tiekas tikai bērēs, bet nu radi no Sidgundas, Jelgavas un citām vietām atbrauks uz manu 60 gadu jubileju, — bilst Čaunāna kungs.
Lai jubilejā netrūktu jautrības, divkāršais gaviļnieks pats brūvē īstu miežu alu. Garšīgu un atspirdzinošu, bet ne tik stipru, kā savulaik viņa māte, kad pēc četrām glāzēm vīri jau bijuši “kunga dūšā”.
Dainas ģimene viņam uzdāvinājusi krāsu televizoru, lai tēvs savā istabā varētu skatīties, ko pats vēlas. Tomēr vasarā Jānis ar televīziju neaizraujas, jo viņa sirdslieta ir ogošana un sēņošana.
Mežs remdē pat sāpes
Pirmās sēnes šovasar darbīgais vīrs jau nesen salasījis un gaidīt gaida, kad sāksies melleņu, brūkleņu un dzērveņu laiks.
— No rīta pieceļamies, tēvs jau nāk no meža ar sēņu groziņu. Visas muguras sāpes aizmirsušās, — priecājas Daina.
Pats jubilārs uzskata, ka par sāpēm mazāk jādomā un vairāk jākustas. Ja “iešvunkojoties”, problēmu vairs neesot.
