Aizkrauklietes Annas kundzes (vārds mainīts) pensija ir 58 lati 80 santīmu. Viņa dzīvo divatā ar kaķi. Pensionāre piekrita pastāstīt, kā viņa iztiek.
Aizkrauklietes Annas kundzes (vārds mainīts) pensija ir 58 lati 80 santīmu. Viņa dzīvo divatā ar kaķi. Pensionāre piekrita pastāstīt, kā viņa iztiek.
— Dzīvoju vienistabas dzīvoklī. Kad samaksāju par visiem komunālajiem pakalpojumiem, telefonu ieskaitot, ziemā man paliek 23 lati mēnesī, vasarā — 35.
Man nav dārza. Ja arī būtu, to apstrādāt nevarētu, jo nav tik stipra veselība. Rudeņos kartupeļus un dārzeņus man no Skrīveriem atved meita, kurai pašai ir liela ģimene.
Ēdu tikai brokastis un pusdienas. Naudu sadalu tā, lai nedēļā pārtikai abiem ar runci būtu pieci lati. Kaķim pērku saldētās reņģes un dažreiz nedaudz sausās barības. Mēnesī viņa barošanai vajag apmēram četrus latus.
Pati pērku rupjmaizi, margarīnu, eļļu, Liepājas šķīstošo kafiju, nedaudz siera, majonēzi, olas, miltus, makaronus, putraimus, reti kad biezpienu, jo tas ir dārgs. Pāris reižu mēnesī atļaujos nopirkt 300 gramu desas vai svaigu gaļu. Zupas nevāru, gatavoju biezputras un kartupeļu ēdienus. Pienu arī nelietoju. Ja vakarā ļoti gribas ēst, uz rupjmaizes šķēlītes uzsmērēju margarīnu un uzgriežu sīpolu.
Man ļoti garšo āboli un mandarīni, bet tos nevaru atļauties pirkt. Kad eju uz veikalu, visu sarakstu, un pārdevējas jau zina, ka vienā iepirkšanās reizē vairāk par diviem latiem nekad netērēju.
No pensijas katru mēnesi atlicinu piecus latus zālēm, jo man ir paaugstināts asinsspiediens.
Esmu ļoti pateicīga Aizkraukles novada domei, kura man sezonā dažus mēnešus samaksā par apkuri. Tad ietaupīto naudu atlieku nebaltām dienām, varu kādu tuvu cilvēku apsveikt jubilejā vai aizbraukt sakopt tuvinieku kapus Ērgļu kapsētā.
Pēdējos gados jaunus apģērbu un apavus neesmu pirkusi, ja ko ļoti vajag, eju uz “pensionāru modes ateljē” — kādu “humpalu” veikalu. Visvairāk man žēl, ka nevaru atlicināt naudu koncertiem un teātra izrādēm. Nedaudz naudas tērēju pastmarkām, jo man ir daudz draugu, kuriem jāsūta vēstules.
Esmu pateicīga liktenim, ka līdz šim mani nav piemeklējusi kāda nopietna slimība, jo nebūtu naudas ne operācijai, ne ārstiem slimnīcā.
