Ko cilvēks var paveikt divās brīvdienās? Var novārtīties pa gultu un var aizbraukt, piemēram, uz Milānu, kā to nedēļu pirms Ziemassvētkiem izdarīja aizkraukliete Inese. Esam jau pieraduši, ka ārzemes bieži vien ar lidmašīnu izbraukāt ir lētāk nekā ar autobusu aizbraukt no Latvijas viena gala līdz otram. Piedāvājam iespaidu drumslas no Ineses Milānas brauciena.
Ienesīgs incidents
— Tu man no Milānas atved katedrāles figūriņu — pavadot Inesi uz lidostu, piekodināja draudzene. Pēc tās kāroja ne tikai viņa. Katedrāles laukuma malā, kur uzbruka Itālijas premjeram Silvio Berluskoni (pērn decembra sākumā kāda protestētāja mesta figūriņa trāpīja premjeram pa galvu. Viņam bija salauzts deguns, izsisti divi zobi un savainotas lūpas — I. S.) bija daudz suvenīru tirgotāju. Pie kāda suvenīru stenda kāda japāniete tirgotājam jautāja pēc katedrāles modeļa, ar kuru Berluskoni “dabūja pa zobiem”. Itālietis, pie kura iepirkās Inese, bija ļoti runīgs. Pārdevējs pastāstīja, ka pirms Ziemassvētkiem šo suvenīru īpaši pērkot. Pirms uzbrukuma premjeram suvenīrs maksājis piecus eiro, tagad — desmit. Itāliešu populārākajās internetvietnēs gan ievietots videoklips, kurā apgalvo, ka Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, iespējams, pats organizējis atentātu pret sevi, pārspīlējot iegūtās traumas un nosmērējot seju ar krāsu, taču, nenoliedzami ar šo gadījumu “nošauti divi zaķi”. Suvenīru tirgotāji priecājas par to, ka doma figūriņai ir pieprasījums, bet Berluskoni — par pieaugošo reitingu. Pirms incidenta tas bija 48,6 procenti, bet pēc tā tas sasniedza 55, 9 procentus.
3500 skulptūru
Milānas katedrāle ir pilsētas simbols, kuru nevar nepamanīt. Gotikas stilā celtais dievnams pašā pilsētas centrā ir trešais lielākais pasaulē. Tas celts vairāk nekā četrus gadsimtus un rotāts ar 3500 skulptūrām. Dievnama iekšpusē starp 52 milzu kolonnām izvietotas svēto figūras, velves rotātas krāšņiem 16. gadsimta mākslinieku gleznojumiem. Krustejā apskatāms valdnieka Džakomo Mediči kapa piemineklis.
Inese stāsta, ka aizraujošākais skats ir no katedrāles jumta. Tiesa, kāpiens, samaksājot piecus eiro, līdz tam diezgan smags. Vairāki tūristi pa šaurajām kāpnēm uzkāpuši tikai līdz pusei, pēc tam devušies atpakaļ. Bet, kā mēdz teikt, grūti treniņā, viegli kaujā. Acīm tīkams ir Milānas kopskats. Īpaši skaidrās dienās varot redzēt pat Alpus. Samaksājot 12 eiro, līdz jumtam var uzbraukt arī ar liftu.
Acis žilbst, prāts mulst
Pēc katedrāles apskates Inese, tāpat kā vairums tūristu, devās uz milzu galeriju, kura ir turpat blakus. Tā ir latīņu krusta formā veidota pasāža stiklotām velvēm, četriem tirdzniecības stāviem un stiklotu jumtu. Te acis žilbst un prāts mulst no veikalu pārpilnības. Naudīgākie var baudīt pusdienas dārgos restorānos. Te esot arī Itālijas dārgākais restorāns.
Taču mazu laimīti gan te var dabūt bez maksas. Tas ir ļoti vienkārši — uzliec papēdi uz vērša mozaīkas, iepretim Svarovska kristālu veikaliņam — un apgriezies riņķī, iedomājoties kādu vēlēšanos. Tā esot droša zīme, ka vēlreiz atgriezīsies Milānā. Dziļā iedobe, kas izveidojusies grīdā, liecina, ka daudzi tam tic. Arī Inese tā apgalvo, jo pati to pārbaudījusi — vēlēšanās piepildījusies.
Laika par maz
Mākslas cienītājiem īsts saldēdiens ir Sforcas kompleksa, kurā ietilpst cietoksnis, pilis un torņi, apmeklējums. Savulaik tas celts Milānas valdniekam Frančesko Sforcam, bet tagad te ir muzeji un galerijas. Lai visu apskatītu, vienas dienas par maz. Iespaidu gūzma tik raiba, ka skatīt Itālijas renesanses slavenību darbus Inese devās arī otrajā dienā. Tie, kuri vēlas te atgriezties, var veikt vienkāršu rituālu: stāvot uz tiltiņa virs strūklakas, aizvērtām acīm ar monētu trāpīt strūklakai.
Kā zupa bez sāls
Kā daudzi ir vīlušies, ieraudzījuši Briseles čurājošo puisītī, tā Inese bija izbrīnīta, apskatot “La Scala” operteātri. Lai gan tas ir slavenākais opernams Eiropā, taču no ārienes tas ir pavisam necils un pelēcīgs. Toties par Centrālo staciju Inese bija sajūsmā. Kad lidostas autobuss pie tās piestāja, viņa domāja, ka te ir kāda bibliotēka, mākslas galerija vai sens templis ar lielām kolonnām un skulptūrām.
Ja ceļojums saplānots jau iepriekš, no Milānas var aizbraukt uz kādu gleznainu kūrortpilsētiņu vai netālo Šveici. Inese apmeklēja Komo, mazu kūrortpilsētiņu apmēram 40 km no Milānas ar ezeru un kalniem un Lugano Šveicē. Tas gan bija tikai tāds ieskrējiens kaimiņvalstī, taču ļoti gribētos tur atgriezties vēlreiz. Kāds milānietis stāstījis, ka itālieši parasti uz Šveici braucot spēlēt azartspēles, jo Itālijā tās regulē ļoti stingri noteikumi.
Lai gan Inese nav saldējuma cienītāja, taču Milānas apmeklējums bez tā ir kā zupa bez sāls. Te var nopirkt visneiedomājamākās krāsas un garšas saldējumu par 1,5 līdz 5 eiro.
Par Milānu
* Pilsēta Padānas līdzenuma rietumdaļā Itālijas ziemeļos. Otra lielākā pilsēta Itālijā, Lombardijas un Milānas provinces centrs. Milāna ir koncernu “Pirelli” un “Alfa Romeo” mītnes vieta.
* Līdzās Romai, Parīzei, Londonai un Ņujorkai Milāna ir viens no pasaules modes centriem. Pilsēta ir tādu zīmolu kā “Giorgio Armani”, “Dolce & Gabbana”, “Prada” un “Gianni Versace” dzimtene.
Milānas doms
*Gotiskā stilā celta katedrāle ar 135 jumta smailēm.
* Katedrāles augstums — 157 metri, platums — 66 metri.
* Aprēķināts, ka tajā varētu ietilpt 40 000 cilvēku.
* Katedrālē ir vairāk nekā 3000 statuju.
* Doma pamatakmens ielikts 1386. gadā, un katedrāles celtniecība ilga vairākus gadsimtus.
Teātris La Scala”
* Viens no slavenākajiem operteātriem pasaulē būvēts no 1766. līdz 1778. gadam. Lai arī neoklasicisma stilā veidotā nama fasāde ir atturīga, teātra interjers ir ļoti krāšņs, apzeltīts.
