Apmēram pusgadu Skrīveru kultūras nama jaukto kori “Dīvaja” un arī jaukto vokālo ansambli vada Ferijs Millers.
Apmēram pusgadu Skrīveru kultūras nama jaukto kori “Dīvaja” un arī jaukto vokālo ansambli vada Ferijs Millers. Viņš ir patīkami pārsteigts par skrīveriešu labo sagatavotību un dziedātprieku un atzīst, ka labie sasniegumi ir arī iepriekšējās kora diriģentes nopelns.
Savs ansamblis jau skolas gados
— Cik ilgi strādājat ar koriem?
— Kad mācījos 10. klasē, vadīju Daugavas lejasdaļas meliorācijas pārvaldes jaukto ansambli Ikšķilē. Tā bija mana pirmā darbavieta, un pirmais pašam savs kolektīvs. Pirmais koris, kurā sāku strādāt 1973. gadā, bija putnufabrikas “Iecava” jauktais koris.
— Vai patlaban vadāt vēl kādu pašdarbības kolektīvu?
— Vadu trīs korus: Pūres sieviešu kori “Abava”, jaukto kori “Zemdega” netālu no Rīgas, kopš novembra arī “Dīvaju”. Pamatdarbā — Rīgas Doma kora skolā — vadu kordiriģēšanas nodaļu, mācu diriģēšanu. Dziedu arī Radio korī.
Diriģents neatklāj raksturu
— Kā nokļuvāt Skrīveros?
— Esam pazīstami ar virsdiriģentu Uģi Reķi. Skrīveros vajadzēja diriģentu, un viņš uzaicināja mani. Kāpēc piekritu? Nekad neesmu vadījis kori Rīgā, kopš septiņdesmito gadu sākuma vadu pašdarbības kolektīvus ārpus Rīgas. Koris “Zemdega” strauji noveco, jo problemātiski iesaistīt jaunus dziedātājus. Tas ir iemesls, kāpēc meklēju kori, ar kuru kopā var interesanti darboties.
— Vai iepriekš kaut ko bijāt dzirdējis par “Dīvaju”?
— Zināju tikai, ka Skrīveros ir koris, bet nebiju dzirdējis to dziedam, nezināju, kādā līmenī tas ir.
— Vai kora dziedātāji jūs pieņēma uzreiz?
— Šķiet, ka jā, jutu viņu labvēlību. Arī es uzreiz neatklāju savas sliktās īpašības, viņi vēl nav uzzinājuši, kāds patiesībā esmu. Iepazīšanās periodā jāpanāk, lai tevi pieņem, tad varēs atļauties pateikt arī kādu asāku vārdu.
— Pusgada laikā bijuši kādi pārsteigumi?
— Nepatīkamu nav bijis un ceru, ka nebūs. Patīkamais — jau pirmajā mēģinājumā secināju, ka “Dīvajā” ir labi dziedātāji. Viņi visi ir lieli entuziasti, strādā ar atdevi, korī valda disciplīna. Ja mācās, tad mācās.
Diemžēl, tāpat kā visur, korī pamaz vīru. Sākumā bija četri, tagad ir vairāk. Dziedātāji labi sagatavoti, visam pamatā ir pirms tam ieguldītais darbs, kuru paveikusi iepriekšējā diriģente. Par to liecina arī tas, ka pāris mēnešos esam apguvuši visu Dziesmu svētku repertuāru.
Iznīcina amatierkorus
— Kā jūs vērtējat gaidāmo svētku repertuāru?
— Svētku repertuārs veidots pēc vadošo koru, ja tā varētu teikt, pusprofesionāļu spējām. Lielai daļai dziedātāju ir muzikāla izglītība vai viņi vēl mācās. Tāds ir pilsētu un lielāko centru koru sastāvs, bet to nevar salīdzināt ar perifērijas koriem. Arī mums ir pāris skolotāju, bet tas ir maz. Uzskatu, ka šis repertuārs iznīcina lauku korus. Pusgada laikā ierindas koris nevar apgūt 19 jaunu dziesmu, pie tam daudzas no tām komplicētas. Jāatkārto arī vecās, kopā ap 30 dziesmu. Nāk jauni dziedātāji, arī ar viņiem jāstrādā. Rezultātā lauku kori, īstie amatierkori, cīnās ar repertuāru, ikviens vēlas sevi pēc iespējas labāk parādīt. Neviens jau negrib, lai skatē teiktu — uz Dziesmu svētkiem laidīsim, bet diez kas jau nav.
Vairākas svētku repertuāra dziesmas mazie kori, kuros ir tikai daži vīri, nevar patstāvīgi nodziedāt, jo vajadzīgs četrbalsīgs vīru dziedājums. Tikai pāris dziesmu reāli var izmantot savos koncertos. Rezultātā ne perfekti sagatavots svētku repertuārs, ne arī savs, koncertiem domātais. Dažviet vietējā pašvaldība, kura algo diriģentu, rūpējas par tērpiem un transportu, paziņo — mums ir pasākums, bet jūs nevarat nodziedāt! Vai nu vajag Dziesmu svētku repertuāru diferencēt kategorijās vai arī meklēt citu risinājumu.
— Skrīveru jauktais vokālais ansamblis, startējot ārpus konkursa, skatē uzvarēja. Esat gandarīts?
— Panākums nebija tapis tukšā vietā. Ja ir pamats, daudz ko var izdarīt. Man šķita avantūra, atjaunojot ansambli divas nedēļas pirms skates, uzreiz tajā piedalīties. Tomēr jutu, ka dziedātāji paši ļoti grib dziedāt, un viņiem veicās. Prieks, protams, arī man.
Mēģinājumu kavēt nedrīkst
— Vai savā darbā jūtat arī pašvaldības atbalstu?
— Personīgi nepazīstu pašvaldības vadītājus, ceru, ka iepazīsimies. Bez viņu ieinteresētības un atbalsta būtu grūti. Ļoti atsaucīgi ir kultūras nama darbinieki.
— Vai ir principi, kurus nepārkāpjat?
— Grūti atbildēt. Ja mēģinājums noteikts sešos, tam tā jāsākas. Ja kavēšos es, pieradīs arī dziedātāji. Laiks ir ļoti dārgs.
— Ar “Dīvaju” saistīti arī jūsu turpmākie plāni?
— Nav iemesla, lai es šurp nebrauktu.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1953. gada 5. novembris, Ventspils.
DZĪVESVIETA: Rīga.
IZGLĪTĪBA: augstākā, beidzis Latvijas Valsts konservatorijas aspirantūru, mācījies pie profesora Jāņa Ozoliņa.
ĢIMENE: precējies, divas meitas, mācās Latvijas Valsts konservatorijā, viena ir vijolniece, otra — pianiste.
HOROSKOPA ZĪME: Skorpions.
