Par redzi savā vecumā man būtu grēks sūdzēties. Tālumā redzu katru punktu, vienmēr esmu redzējis arī to, kas nav jāredz. Redzēju, vienlaikus arī neredzēju. Tad vieglāk dzīvot — mazāk nepatikšanu sev un citiem.
Kas notiek ar redzi pēdējā laikā, nevaru saprast. Ieejot veikalā, uzlieku brilles, bet cipari uz cenu zīmēm mainās tik ātri, ka noķert īsto cenu ir grūti. Gadās, preces cenu un kodu esi notvēris pareizi, bet kases aparāts rāda lielāku skaitli. Nav gadījies, ka tas rādītu mazāk nekā uz cenu zīmes. Varbūt te saskatāma saistība ar straujo labklājības līmeņa celšanos, par ko fantazē valstsvīri? Varbūt, kad prece ielikta grozā, nav jāklīst pa veikalu, bet ātri jāskrien pie kases, lai cena nepaspētu pieaugt? Augšanas process dabā notiek straujāk gaismas un saules ietekmē. Cenām labvēlīgāka ir nakts tumsa, lai rītā dižotos ar pieaugumu. Sacensību temps cenu celšanā starp pārtikas preču grupām ir uzņemts straujš. Kad tas piebremzēs? Kad Lieldienu zaķis būs sadējis olas (kādai dzimtai garausis pieder — vidējai eiropeiskai?) un tiks izmesta kārtējā ēsma pircējiem — akciju laiks? Vai grūti no milzīga, mērķtiecīgi audzēta gabala atdalīt kripatu?
Silvestrs
