Eksperti izvērtējuši Latvijas augstskolu 854 studiju programmu kvalitāti un ilgtspēju, un 55 ir atzītas par tādām, kuras būtu slēdzamas. Par šo pētījumu pagājušajā nedēļā rakstīja žurnālā “Ir”.
Psiholoģijas studijas Latvijas augstskolās saņēmušas visvairāk negatīvo vērtējumu — katra ceturtā programma nav atzīta par ilgtspējīgu. Otra “nesekmīgākā” studiju programma ir tūrisma jomā.
Lai gan augstākās izglītības studiju programmu kvalitātes izvērtēšanas eksperti savu darbu beidza jau jūnija pirmajā pusē un viņu atzinumi visām augstskolām ir zināmi, plašākai sabiedrībai tie tiks turēti noslēpumā līdz septembrim, lai neietekmētu skolu beidzēju izvēli. Augstākās izglītības padome gan uzsver, ka šī informācija neatbilst patiesībai, taču studiju programmu izvērtējuma rezultātus neatklāj.
Ļoti dīvaina šķiet šī slepenība laikā, kad sākusies studentu uzņemšana augstskolās. Tad kāpēc vispār ir vajadzīgs šāds pētījums? Loģiski būtu, ja informāciju par studiju programmu kvalitāti publicētu, pirms vēl sākusies jauno studentu uzņemšana.
Ekspertu veiktajam Latvijas augstskolu studiju programmu izvērtējumam ir jābūt publiskam, lai nākamajiem studentiem būtu objektīva informācija par augstskolu piedāvājumu — šādu viedokli vakar LNT raidījumā “900 sekundes” pauda arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš. LU tās zemāk novērtētajās studiju programmās jaunus studentus vairs neuzņem.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis apgalvo to pašu.
Neizprotams ir izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa aicinājums Augstākās izglītības padomei publiskot pētījuma rezultātus. Tie viņam esot zināmi. Tad kāpēc gan ministrs pats tos nevar atklāt?
Acīmredzot augstskolām vajadzīgs lielāks studiju vietu skaits, jo no tā atkarīgs valsts finansējums. Jauno speciālistu liktenis pēc augstskolas beigšanas nevienu neuztrauc.