Vasaras brīvlaiks turpinās, tāpat arī remonti daļā izglītības iestāžu, taču skolu vadībai šis ir saspringts laiks, jo daudzviet joprojām trūkst skolotāju, bet
1. septembris strauji tuvojas.
Interesējas tikai viens kandidāts
Pļaviņu novada ģimnāzija nākamajam mācību gadam meklē skolotāju — logopēdu, informātikas skolotāju, tautas deju kolektīvu vadītāju 1. — 4. klasei un direktores vietnieku informācijas tehnoloģiju jomā.
Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Rita Pole teic, ka aptuveni nedēļas laikā, kopš izsludinātas vakances, par iespēju strādāt skolā interesējies tikai viens kandidāts. Vieglāk esot atrast skolotāju standartpriekšmetiem, piemēram, latviešu vai angļu valodai un matemātikai, bet specifiskās specialitātēs skolotāju trūkst: “Interese par darbu skolā ir ļoti maza. Jauno speciālistu neieinteresētību skaidroju ar zemo atalgojumu. Domāju, lauku skolas arī nespēj konkurēt ar lielajām pilsētu skolām, jo skolotāja alga atkarīga no skolēnu skaita klasē. Tas arī ir iemesls, kāpēc tie jaunie speciālisti, kuri tomēr izvēlas strādāt skolotāja profesijā, darbu meklē pilsētas, nevis lauku skolās.”
Vajadzīga motivācija
Rita Pole domā, ka jauno skolotāju meklēšanā jāiesaistās arī pašvaldībai, un, iespējamais risinājums ir sen aizmirstā vecā prakse — dzīvojamās platības nodrošināšana. “Deviņdesmito gadu sākumā, kad beidzu Daugavpils universitāti, absolventiem piedāvāja gan darbu, gan dzīvokli, lai jaunie speciālisti paliktu pilsētā. Ja, aicinot darbā skolotāju, mēs varētu piedāvāt arī dzīvokli, domāju, interese strādāt skolā būtu krietni lielāka. Tas būtu ieguvums arī pilsētai, jo tādējādi ne tikai piesaistītu jaunu speciālistu, bet nākotnē iegūtu arī iedzīvotājus, jo jauni cilvēki agrāk vai vēlāk nolems dibināt ģimeni. Bet vispirms vajadzīga motivācija.”
Jāņem vērā, ka tāpat vien uz provinces skolām jaunie speciālisti nenāks strādāt, neraugoties uz to, ka Pļaviņas, salīdzinot ar citiem novadiem Aizkraukles reģionā, ir salīdzinoši izdevīgā vietā.
Skolotāju kolektīvi noveco
Aizkraukles novada ģimnāzija meklēja matemātikas skolotāju. Direktors Aldis Labinskis teic, ka problēma ir veiksmīgi atrisināta un šobrīd kolektīvā ir visu priekšmetu skolotāji.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai nākamajam mācību gadam vajadzīgs direktora vietnieks informātikas jomā, Valles vidusskolā — dabaszinību un ģeogrāfijas, bioloģijas skolotājs. Pērses pamatskolā vajadzīgs matemātikas skolotājs.
Aizkraukles 1. vidusskola piedāvāja darbu sākumskolas skolotājam un speciālajam pedagogam. Skolas direktore Irina Bakuļina stāsta: kandidātu nav bijis daudz, interese par šo darbu bijusi neliela, tomēr skolas vadībai ir izdevies piesaistīt vajadzīgos skolotājus.
Daudzās skolās skolotāju trūka arī pagājušajā mācību gadā. Direktori jau sen aktualizē jautājumu par to, ka skolotāju kolektīvi noveco, viens pēc otra pedagogi ar vairāku desmitu gadu pieredzi dodas pensijā, bet jaunie speciālisti skolās neatgriežas. Dīvaini, jo, spriežot pēc augstskolu piedāvājuma, skolotāja profesija ir viena no tām, ko iespējams apgūt bez maksas daudzās augstskolās. Kur paliek augstskolu absolventi, kuri par valsts budžeta līdzekļiem ieguvuši augstāko izglītību pedagoģijā, taču nestrādā skolās? Izglītības un zinātnes ministrijai uz šo jautājumu vajadzētu meklēt atbildi. ◆
