Šī intervija būs ar cilvēku, kurš rod piepildījumu mūzikā un ticībā. Vai kādreiz esi jutis Dieva pieskārienu, klātbūtni? Viņš ir.
Šī intervija būs ar cilvēku, kurš rod piepildījumu mūzikā un ticībā. Vai kādreiz esi jutis Dieva pieskārienu, klātbūtni? Viņš ir. Tāpēc Jāņa dzīve ir mainījusies. Viņš tic un paļaujas uz Dievu, kas vada viņu, palīdz atrast atbildes uz jautājumiem, devis mūziķa talantu un vienkārši vienmēr ir līdzās.
— Ar ko tu nodarbojies?
— Esmu mūziķis — komponists. Pagaidām gan tas nav mans maizes darbs, bet uzskatu to par savu nodarbošanos.
— Kā tev radās interese par mūziku?
— Man tā vienmēr ir bijusi. Kad biju mazs, mazliet mācījos arī mūzikas skolā — spēlēju klavieres, bet tikai kādu gadu vai divus.
— “Klusajos ūdeņos” tu piedalījies ar grupu “Ugunsroze”. Kā radās ideja to izveidot?
— Doma par šādu projektu radās jau sen. Sāku rakstīt dziesmas un jau tad domāju, kāds varētu būt grupas nosaukums. Kopā sanācām 2002. gada 25. septembrī. “Klusajos ūdeņos” ar šādu nosaukumu piedalījāmies pirmo reizi. Grupā vēl spēlē Andris Skudra (basģitāra) un Belians (soloģitāra).
— Vai nosaukumam ir kāda īpaša nozīme, simboliska jēga?
— Man patīk uguns. Tā nomierina, simbolizē dzīvību. No puķēm izvēlos rozes. Tās ir ar ērkšķiem, un tas nozīmē, ka ne viss ir tik skaists, kā izskatās. Dzīvē var izrādīties arī savādāk.
— Kā rodas tavas dziesmas?
— Tas notiek pats no sevis — lielu pārdzīvojumu brīžos. Dziesmās es izsaku savu būtību. Pirmā dziesma tapa 90. gados. Tā bija par pirmo mīlestību — bērnības mīlestību 14 gadu vecumā. Manas dziesmas ir pamācība, kā dzīvot, kāda ir dzīve bez Dieva. Ir izdota arī kasete “Mans psalms”, kurā iekļautas trīs manas dziesmas. Kasete gan nav veikalos nopērkama.
— No kā tu iedvesmojies?
— No “Gun’s