Aizkrauklē, Pļaviņu hidroelektrostacijā, notika atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību pārstāvju sanāksme, kurā informēja par gaidāmajiem pavasara paliem Daugavā un rīcību plūdu gadījumā.
Sanāksmē piedalījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš, a. s. “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis, Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece, Nacionālo bruņoto spēku 54. inženiertehniskā bataljona komandieris Rolands Moļņiks, citas amatpersonas un pašvaldību pārstāvji no Jēkabpils pilsētas, Aizkraukles, Pļaviņu, Jēkabpils, Salas, Krustpils, Jaunjelgavas un citiem novadiem Daugavas krastos.
Novērojumi un prognozes liecina par plūdu iespējamību Daugavā. Tāpēc sanāksmē puses vienojās, ka operatīvās informācijas apmaiņu un koordinētu savstarpējo rīcību palu laikā nodrošinās VUGD koordinācijas centrs, tādējādi garantējot efektīvu sadarbību, iedzīvotāju informēšanu un drošību Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās.
Sadarbību vadīs VUGD
A. s. “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis “Staburagam” pastāstīja, ka prognozes liecinot, ka pavasara pali šogad aizkavēsies, ūdens daudzums būs ievērojams — 2010. gada līmenī — ap 3000 kubikmetru sekundē un vairāk. Tas nozīmē, ka būs jāizmanto Pļaviņu HES pārgāzne.
— Kā ik gadu, tuvojoties pavasara paliem, spēkstacijas ir sagatavotas darbam lielā ūdens caurplūdē, — saka Kuņicka kungs. — Upē ir ļoti biezs ledus — 50 centimetru un vairāk. Šāds ledus varētu radīt problēmas Daugavas krastos dzīvojošajiem. Tomēr meteorologi prognozē, ka pavasaris būs garš un strauja kušana nav paredzama. Taču kopā ar atbildīgajām institūcijām pārrunājām iespējamo rīcību plūdu gadījumā un centralizētu informācijas nodošanu. Pašvaldībām, kuru iedzīvotāji ir apdraudēti, jāziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai kopīgi izlemtu par nepieciešamo rīcību.
Ja caurplūde ir 3000 kubikmetru ūdens sekundē, varētu applūst zemākās vietas Jaunjelgavā un Skrīveros, taču šo problēmu var novērst, palielinot ūdens caurplūdi Ķeguma spēkstacijā. Savukārt Pļaviņās un augšup pa straumi ietekmēt upes līmeni ar spēkstaciju darbību nevar. Par to esam pārliecinājušies jau vairākus pavasarus.
Šogad izskanēja viedoklis par iespējamo ledus frēzēšanu, taču, kā informēja VUGD pārstāvji, tehniskās iespējas šajā ziņā ir visai ierobežotas, īpaši biezā ledus dēļ.
Nevienu nedrīkst
apdraudēt
— Mūsu rīcībā nav resursu, ar ko frēzēt ledu, — saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš. — Tas ir samērā darbietilpīgs process, kam vajadzīgas specifiskas ierīces. Kas attiecas uz mūsu gatavību reaģēt, esam pārbaudījuši un sagatavojuši savus resursus un, tiklīdz būs nepieciešams, varēsim palīdzēt iedzīvotājiem. Dienestam ir laivas, taču lielākā daļa no tām ir piepūšamas, un, ja ūdenī ir ledus, tajās braukt ir bīstami. Nedrīkst apdraudēt ne tikai glābjamo, bet arī glābēju. Ja ledus iet aktīvi, jābūt ļoti uzmanīgiem. Katrā vietā izvērtējam, kādus glābšanas līdzekļus izmantot.
Daudz sniega
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece “Staburagam” pastāstīja, ka gan Latvijas teritorijā, gan Daugavas baseinā ārpus valsts teritorijas sniega daudzums ir virs normas. Kopējais ūdenīgums Daugavas baseinā ir līdzīgs kā 2010. gadā, bet Aiviekstes baseinā mazāks.
— Pavasaris atnāks lēnu, un sniegs kūst saulē, tomēr bīstamība saglabājas, — sacīja Kurpnieces kundze. — Ledus iešana Daugavā varētu sākties aprīļa otrās dekādes sākumā. Tad arī gaidāms maksimālais ūdenslīmenis. Par laimi, sniegs, kas stipri sniga Baltkrievijā, Daugavas baseinā nokrita mazāk nekā citviet. Arī gaisa temperatūra vismaz līdz aprīļa trešajai dekādei būs zem normas — vien nedaudz virs nulles.
Palīdzēs
pašvaldība
— Pļaviņas šogad plūdiem ir gatavas vairāk nekā citus pavasarus, — saka Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde. — Izbūvēts dambis. Celtnieki apgalvo, ka tas ledu aizturēs un arī ūdens lielā daudzumā pilsētā neieplūdīs.
Ledus iespējamo spridzināšanu esam paturējuši kā rezerves variantu. Arī kūdras kaisīšana nav plānota. Apsveram vienīgi ledus frēzēšanu un pašlaik meklējam piemērotu tehniku. Tomēr kavēties ar šo darbu veikšanu vairs nevar. Sastrēgums Daugavā izveidojās, jau upei aizsalstot.
Bīstamajā zonā ir 82 mājas, un tajās mīt vairāk nekā 200 iedzīvotāju. Esam vienojušies, ka tiem, kuriem tas nepieciešams, izsūknēsim sausās tualetes, apzināts arī, kurās mājās būs vajadzīgs ēkas otrajā stāvā uznest mēbeles, citas smagākas lietas. Ja būs nepieciešams, iedzīvotāji varēs vērsties pēc palīdzības pašvaldībā. Tāpat aicinām cilvēkus savas ēkas apdrošināt.
Jaunjelgavieši iztiks ar vāku
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs laikrakstam atzina, ka problēmas varētu rasties, ja ūdens caurplūde Daugavā pārsniegs 3000 kubikmetru sekundē.
— Par laimi, arī Jaunjelgavu sargā dambis, un ūdens var ieplūst “Cūkdaugavā” — upes atzarā otrpus Brīvības ielai. Tomēr ūdenslīmenis ne reizi nav apdraudējis mājas. Esam izgatavojuši koka vāku caurtekai Brīvības ielā, un, ja ūdens strauji ieplūdīs, to noslēgsim. Kad pabeigs ielas rekonstrukciju, caurtekā būs automātisks vārsts, kas ūdenim ļaus plūst tikai prom no pilsētas.
