Šodien 20 gadu jubileju svin laikraksts “Diena”. Latvijas neatkarības vēstnesis, valsts brīvības atjaunotnes līdzgaitnieks, demokrātiskas domu un viedokļu daudzveidības paudējs. Šajos gados Latvijas presē aizsākti daudzi interesanti projekti — dienas laikraksts “Labrīt”, nedēļraksts “Nakts”, žurnāls “Spogulis” un citi lasītājiem iepatikušies izdevumi, taču dažādu iemeslu dēļ preses kioskos to sen vairs nav. “Diena” ir izdzīvojusi.
Par spīti īpašnieku un darbinieku maiņām, finansiālajiem zaudējumiem, konkurentu ķengām, pat daļas lasītāju skepsei. Gribētos ticēt, ka “Diena” dzīvos arī turpmāk un to nesamals politisko un ekonomisko spēku nežēlīgajos dzirnakmeņos, jo divos gadu desmitos ir izveidots un popularitāti iekarojis zīmols ar ievērojamu pievienoto vērtību. Daudz no “Dienas” ir iemācījies arī “Staburags”. Kopīgi darbojoties dažādos projektos — meklējot “Latvijas lepnumu”, piedaloties konkursā “Kas notiek?”, labdarības akcijās un citos, paaugstinot žurnālistu meistarību un profesionalitāti kopīgi organizētajos kursos, ieviešot demokrātiskas un neatkarīgas preses principus savā ikdienas darbā. Kopdarbība ir ļāvusi mums, rajonu laikrakstu žurnālistiem, justies līdzvērtīgiem nacionālā izdevuma veidotājiem. Var pelnīt miljonus ar reklāmu un nebūt lasītāju gaidītam izdevumam. Var ieguldīt milzu summas dizainā un nepanākt ne simto tiesu no tā efekta, ko dod iecienītu žurnālistu raksti. Vairāki no viņiem aizgāja no “Dienas” līdz ar īpašnieku maiņu, bet vietā nāk jauni. Lasītāji vēro, kādi viņi būs, kādus viedokļus paudīs, vai varēs atkal noticēt? Šodien, savā divdesmitajā jubilejā, “Diena”, kā solīts, iznāk jaunā veidolā. Cerēsim, ka tā nebūs tikai skaista svētku kārta izrādīšanās nolūkā un redakcijas komandai izdosies to arī ikdienā veidot lasītājiem saistošu. Žurnāliste Sanita Upleja vakar “Dienā” rakstīja, ka “… laikraksts pastāv, galvenokārt pateicoties cilvēkiem, kas to balsta ar savu melno un pieticīgo ikdienas darbu neatkarīgi no vadības un īpašnieku maiņas”. Cerams, tāds — stabils, talantīgs, drosmīgs — kolektīvs “Dienā” atkal izveidosies. 20 gadu man diena vienmēr ir sākusies, protams, vispirms ar “Staburagu” un tad — ar “Dienu”. Gribētos, lai tā būtu arī turpmāk.
