Aiviekstietei Ainai Sokolovai jau vairākus gadus ir interesanta aizraušanās — viņa vēro laiku. Ik dienu sieviete centīgi pieraksta, kāda ir gaisa temperatūra, cik stiprs vējš un citas norises dabā.
Aiviekstietei Ainai Sokolovai jau vairākus gadus ir interesanta aizraušanās — viņa vēro laiku. Ik dienu sieviete centīgi pieraksta, kāda ir gaisa temperatūra, cik stiprs vējš un citas norises dabā.
Ainas kundzei jau ir vairākas piezīmju burtnīcas ar laika vērojumiem no 90. gadu sākuma. Tajās pierakstīti arī nozīmīgākie dienas darbi.
— Sāku to darīt savam priekam. Visu nevar atcerēties, un ir interesanti paskatīties, kādi laika apstākļi bija konkrētajā dienā pirms diviem vai arī vairāk gadiem. Vajag tik pašķirstīt savas grāmatas, un viss redzams. Kaimiņi un paziņas, kuri zina, ka visu pierakstu, bieži jautā, kāds laiks bija iepriekš. Esmu kā vietējā enciklopēdija, — ar smaidu bilst Aina Sokolova.
Šī nodarbošanās viņai ir daļa dzīves, un sieviete vienmēr ieraksta, ko dabasmāte vēlējusi konkrētajā dienā. Ainas kundze teic, ka brokastis var aizmirst paēst, bet paskatīties termometrā pie loga — nekad!
Salst līdz Jāņiem
Lai arī Latvija nav liela, katrā novadā laika apstākļi var krasi atšķirties.
— Interesanti ir salīdzināt. Bērnību pavadīju laukos pie Madonas, un mājas ziemeļu pusē ilgi turējās sniegs. Tēvs jokoja, ka dažviet zeme neatkusa pat līdz Jāņiem. Ilgu laiku dzīvoju Vallē, un tur tik dziļas ziemas nebija. Arī te, Pļaviņu pusē, ir mazliet citādi, — stāsta aiviekstiete.
Septiņas ziemas
Ainas kundze atzīst, ka viņa neizmanto savas piezīmes, lai noteiktu, kādi laika apstākļi gaidāmi. Ja izpētītu kopsakarības, to noteikti varētu darīt.
Viņa tomēr interesējas par citu laika vērotāju atziņām un vienmēr noklausās laika ziņas plašsaziņas līdzekļos. Īpaši, ja pošas ceļā. Dažkārt prognoze neatbilst īstenībai. Acīmredzot dabu izzināt pilnībā nav cilvēka spēkos. Tomēr vērot to ir svarīgi, īpaši lauku ļaudīm, lai zinātu, kādus darbus jāsteidz darīt.
Vērā ņemami arī sentēvu ticējumi. Ainas kundze stāsta, ka šoziem pirmais sniegs uzsniga svētdienā, 10. oktobrī, un tas nozīmējot, ka būs septiņas ziemas — tik reižu sniegs snigs un kusīs. Pašlaik ir trešā ziema…
Šogad mēs ilgi nevaram sagaidīt pavasari, bet Ainas kundze pašķirsta savus pierakstus un atzīst, ka laika apstākļi nebūt nav “sabojājušies”. Tik dziļš sniegs kā šogad bija arī viņas bērnībā, turklāt zemei tas nāk tikai par labu. Augus apdraudēja vienīgi kailsals ziemas sākumā.
Zeķes mazbērnam
Aina Sokolova uzskata, ka ikviens gadalaiks ir skaists, tomēr pašai visvairāk patīk vasara, jo tad var tik daudz izdarīt — mežā salasīt ogas un sēnes, kaut ko dārzā izaudzēt. Tagad viņai vairs nav sava dārziņa, bet, kad bija, lieti noderēja laika vērojumi. Vasarā un rudenī sieviete strādā pie saimniekiem laukos, jo pastāvīga darba viņai pagaidām nav.
Ziemas dienas vairāk paiet istabā. Tagad jāsteidz adīt mazas zeķītes un cimdus, jo drīz pasaulē nāks Ainas kundzes otrais mazbērniņš.
Trāpīgi vārdi
Ainas kundzei patīk rosība, un viņa izmanto katru iespēju piedalīties kādā pasākumā. Gandarījumu sniedz dziedāšana Pļaviņu kultūras nama korī “Atvasara”, viņai ļoti patīk arī dejot.
— Ar horoskopiem īpaši neaizraujos, bet savu reizi tos pārlūkoju. Dažkārt tie ir ļoti trāpīgi. Man ir grāmata, kurā raksturoti cilvēku vārdi. Viss, kas teikts par Ainām, ir gluži kā par mani. Viņas raksturotas kā darbīgas un neatlaidīgas sievietes. Man patiesi patīk visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, — saka Aina Sokolova.
