Kokneses vidusskolas 12. klases audzēknim Kalvim Žogotam nekad nav garlaicīgi.
Kokneses vidusskolas 12. klases audzēknim Kalvim Žogotam nekad nav garlaicīgi. Lai gan sākušās mācības, viņš laiku atrod arī amatierteātra nodarbībām, apmeklē autokursus un brauc uz zīmēšanas kursiem Rīgā.
Neprognozēts variants
Īpaši raiba viņam bija vasara. Sarunā gan jaušams, ka visu iecerēto neizdevies realizēt. Gribējis vairāk pastrādāt mājās, bet nesanācis laika. Augusta sākumā Kalvis piedalījās velobraucienā. Kā pats saka, tas bijis tāds neprognozēts variants. Skolasbiedrs Nauris Strežs, kurš mācās Rīgā, uzaicinājis viņu savu draugu rīkotā velobraucienā. Tā organizētāji, skolēni no Rīgas, bija uzrakstījuši projektu un velobraucienam dabūjuši Eiropas naudu. Tā mērķis — iepazīšanās ar ievērojamākajiem Kurzemes tūrisma objektiem. Diemžēl Nauris dažādu apstākļu sakritības dēļ pēdējā brīdī no brauciena atteicās. Taču tas nemainīja Kalvja lēmumu.
Ceļā devās seši jaunieši — jaunākajam bija piecpadsmit gadu, vecākajam — 19. No Rīgas līdz Jelgavai ceļotāji devās ar vilcienu, pēc tam ar velosipēdiem uz Eleju Saldu, Kuldīgu, Ventspili, Irbeni, Ģipku, Tukumu. Nedēļas laikā viņi nobrauca 543 kilometrus. Vidējais ātrums bijis ap 20 kilometru stundā, pa grants ceļiem — ap 10 —15 kilometru stundā. Pirmā diena bija īpaši grūta — nobrauca 98 kilometrus.
Tumsā uz ceļa
Kalvis tik garā velotūrē bija pirmo reizi. Viņs nenoliedz, ka bijuši arī vājuma brīži, kad gribējies visam atmest ar roku. Īpaši tad, kad bija saniķojies velosipēds. Prātā Kalvim palikusi arī kāda grūta nakts, kad viņš bez apgaismojuma devies pa meža ceļiem uz naktsmītni. Todien viņš juties slikti, norunājuši, ka viņš uz objektu dosies pāris stundu vēlāk. Viņa “cīņu biedri” uz ceļa krustojumiem bija atstājuši dažādas zīmes, bet tumsā brīžam nevarējis saprast, kur sākas un kur beidzas galvenais ceļš. Tad izlīdzējies ar mobilo telefonu. Mocījis arī milzīgs nogurums, tā vien gribējies nosnaust zem kādas eglītes, bet iekšējs urdītājs teicis: “Vēl tikai 15 kilometru, tad varēsi atpūsties!”. Kalvis viņam paklausījis, un pēc pusnakts jau bijis kopā ar grupu.
Galamērķis ar šampanieša dušu
Lai ietaupītu naudu, zēni izvēlējās pēc iespējas vienkāršākas naktsmājas — viņi nakšņoja gan pie Engures ezera, gan kādā privātīpašuma pļavā, gan zem klajas debess mežā. Protams, vērtīgākais guvums ir dažādu tūrisma objektu apskate. Kalvim īpaši interesants šķitis Irbenes radioteleskops. Pirmo reizi viņš bija arī Ventspilī.
Vislielāko gandarījumu ceļotāji piedzīvoja Tukumā, kas arī bija viņu galamērķis. Grupas vadītājs veikalā nopirka šampanieti un braucējus apslacīja ar šampanieša dušu! Viņi visi patiešām jutās kā uzvarētāji.
Projekts jau galvā
Savukārt augusta beigās Kalvis devās velotūrē pēc sava izstrādātā maršruta. Koknesietes droši vien būs greizsirdīgas, uzzinot, ka Kalvja līdzbraucējas bija meitenes no Saldus, Rīgas un citām pilsētām. Diemžēl vietējos vienaudžus iesaistīt braucienā Kalvim neizdevās. Naudu braucienam Kalvis nopelnīja, remontējot paziņām dzīvokli.
Tiesa, ne visu vasaru Kalvis pavadīja braukājot ar velosipēdu. Viņš iesaistījās arī Latvijas jaunatnes padomes vasaras akadēmijā. Tas bija bezmaksas pasākums. Par to viņš uzzināja internetā. Kalvis uzskata, ja ir vēlēšanās, iespēju interesanti un saturīgi pavadīt laiku netrūkst. Turklāt daudzi pasākumi ir bez maksas. Piemēram, šovasar viņš apmeklēja arī semināru par projektu rakstīšanu un finanšu piesaistīšanu. Kalvim galvā jau dzimusi ideja uzrakstīt fotoprojektu, lai iegūtu profesionālu fotoaparātu, jo fotografēšana ir viena no viņa iecienītākajām brīvā laika nodarbēm. Par to varējuši pārliecināties arī “Staburaga” lasītāji.
Ar smaidu uz lūpām
Kalvja brālis, kurš šogad beidza vidusskolu, savus nākotnes sapņus noformulēja īsi: “Gribu būt miljonārs.” Kalvja sapnis ir nedaudz piezemētāks — viņs grib kļūt arhitekts, piebilstot gan, ka vēloties labi nodrošinātu dzīvi. Pirmie mēģinājumi šajā jomā jau ir — pēc viņa projekta mājā pārtaisītas vairākas istabas. Īpašs prieks arī viņa četrkājainajam draugam — suns mīt viņa projektētā “mājā”. Lai piepildītu iecerēto sapni, Kalvis nolēmis nopietnāk pievērsties mācībām, un ir sācis apmeklēt arī zīmēšanas kursus Rīgā.
Ja kādam rodas iespaids, ka izdarīgais jaunietis ir allaž norūpējies un bezgala nopietns, viņš ļoti kļūdās — Kalvis allaž ir smaidīgs un omulīgs, vien diena viņam par īsu.
