Rīt Vietalvas pagastā piecdesmit gadu jubileju svin Inta Nadļonoka. Viņa ir pārdevēja firmas „Rifs” veikalā Odzienā, bet brīvajā laikā veido floristikas kompozīcijas. Jubilāre uzskata, ka ir azartisks cilvēks.
Rīt Vietalvas pagastā piecdesmit gadu jubileju svin Inta Nadļonoka. Viņa ir pārdevēja firmas “Rifs” veikalā Odzienā, bet brīvajā laikā veido floristikas kompozīcijas. Jubilāre uzskata, ka ir azartisks cilvēks.
Svinēs kafejnīcā
–– Jubilejas parasti svinam lielā radu un draugu pulkā, –– saka Inta Nadļonoka. –– Tikai šogad tas būs vēl kuplāks. Parasti cienastu viesiem gatavoju pati, taču šoreiz jubileju svinēsim kafejnīcā. Nebūs visu dienu jāstāv pie plīts un pēc tam jāķeras pie trauku mazgāšanas. Šie būs svētki, kuros varēšu tikai uzņemt viesus, par visu pārējo parūpēsies citi.
Pašai gan nešķiet, ka jau piecdesmit, jo manu bērnu draugi ir arī mani labi paziņas, un neviļus pati jūties daudz jaunāka. Dēlam gan pēc mēneša būs 32 gadu jubileja, un, domājot par to, saproti, ka laiks nestāv uz vietas. Taču par to nav ko skumt.
Sēnēs ar trijiem maisiņiem
Brīvajā laikā jubilāre veido floristikas kompozīcijas.
— Esmu mācījusies kursos Rīgā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, –– teic Inta Nadļonoka. –– Man ļoti patīk strādāt ar dabas materiāliem. Veidoju ne tikai floristikas kompozīcijas, bet arī nelielas glezniņas un kolāžas.
Lielu daļu brīvā laika aizņem materiālu meklēšana kompozīcijām. Ja dodos pie dabas, vienmēr līdzi ir šķērītes vai nazis, ar ko nogriezt iepatikušos augu. Sēņojot man parasti līdzi trīs maisiņi. Viens koku mizām, otrs čiekuriem, bet trešajā ir tikai nedaudz sēņu.
Dažreiz dienā ir par maz laika, lai visu paspētu izdarīt. Dažkārt pieceļos naktī ap pulksten trijiem un domāju: lūk, es te guļu, bet varētu taču arī kaut ko padarīt. Šādos brīžos patiesi ceļos un sāku darīt darbiņus, kuri nav paspēti iepriekšējā dienā.
Brauktu uz Ēģipti
Inta Nadļonoka sevi uzskata par ļoti azartisku cilvēku, nav ilgi jāpierunā avantūrām.
–– Ja uz Odzienu atbrauktu televīzijas raidījuma “Maksimālais lidojums” komanda un piedāvātu braukt uz Ēģipti, piekristu bez šaubīšanās. Arī pase gandrīz vienmēr ir līdzi, tā ka nebūtu jākavējas. Reiz pēkšņi izdomāju braukt uz Vāciju. Dēls turp ar automašīnu devās darba jautājumos, un es ieminējos, vai viņš mani nepaņemtu līdzi. Jau nākamajā dienā devāmies ceļā. Mana meita ilgāku laiku strādā Vācijā. Aizbraucām ciemos arī pie viņas, un meitai mana ierašanās bija liels un patīkams pārsteigums. Savlaik esmu ceļojusi pa Padomju Savienības dienvidu republikām.
Sapņo par savu biznesu
Jubilāre klusībā sapņo reiz sākt pašai savu biznesu, kurš būtu saistīts ar floristiku. Cilvēki priecājas par viņas darbiem, taču ikdienas vajadzības bieži vien liek pirkt kilogramu desas un maizi, nevis to, ko kāro sirds.
–– Šāds bizness labi veiktos Vācijā, –– viņa saka. –– Biju iegājusi vairākos ziedu veikalos un pārliecinājos, ka tur nopērkamas tikai vienveidīgas ziedu kompozīcijas. Vācieši noteikti labi maksātu par skaistām oriģinālkompozīcijām. Vienīgi daudz kas būtu jāved no Latvijas. Vācijā kompozīcijās ļoti bieži izmanto mākslīgus darinājumus, jo dabiskie materiāli ir ļoti dārgi.
