Valsts valodas likumā un ar to saistīto normatīvo aktu ievērošanu uzrauga un kontrolē Tieslietu ministrijas pārraudzības iestāde — Valsts valodas centrs. Aizkraukles reģionā valsts valodas lietojumu kontrolē Valodas centra vecākā inspektore Marija Stalidzāne. Sarunā viņa stāsta par savu ikdienas darbu un to, ko varam darīt, lai palīdzētu latviešu valodai attīstīties arī 21. gadsimtā.
Sūdzību skaits
pieaug
— Pastāstiet, kāda ir jūsu, valsts valodas inspektores, ikdiena un kādus valsts valodas lietojuma pārkāpumus konstatējat?
— Valsts valodas centrā strādā astoņpadsmit inspektoru, kuri kontrolē valsts valodas lietojumu gan Rīgā, gan pārējā Latvijas teritorijā. Manā pārraudzībā ir bijušā Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu rajona teritorija. Ikdienā strādājam saskaņā ar Valsts valodas centra kontroles programmām un iedzīvotāju sūdzībām, kas mēdz būt rakstiskas un mutiskas.
— Par ko sūdzas visbiežāk?
— Katru gadu saņemam arvien vairāk sūdzību par patērētāju tiesību gūt informāciju par precēm un pakalpojumiem valsts valodā neievērošanu. Valsts valodas centrā saņemto sūdzību, kurās norāda iespējamos Valodas likuma un ar to saistīto normatīvo aktu pārkāpumus, skaits pieaug — pagājušajā gadā saņemts un izskatīts vairāk nekā 500 sūdzību, šīgada janvārī — jau vairāk nekā 100 sūdzību. Apmēram 65 procenti sūdzību ir par valsts valodas nelietošanu darbavietā vajadzīgajā apjomā. Tas lielākoties novērojams privātajās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos. Apmēram 20 procentu sūdzību ir par importēto preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumos un lietošanas instrukcijās ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā, bet 15 procentu — par dažādiem citiem pārkāpumiem.
Pašvaldību
atbildība
— Vai Aizkraukles reģiona pašvaldību iestādēs Valsts valodas likumu ievēro?
— Katrai pašvaldībai ir izveidotas mājaslapa un domes avīze. Tajās Valsts valodas likums jāievēro obligāti. Līdz šim neesmu pārbaudījusi valsts valodas lietojumu Aizkraukles reģiona pašvaldību mājaslapās, jo ir ļoti daudz darba saistībā ar valodas lietojuma pārbaudēm strādājošajiem privātajā sek-
torā, pakalpojumu sfērā, kā arī importa preču marķējumā, lietošanas instrukcijās. Tā ir katras pašvaldības atbildība, kādu informāciju tā publicē un kā sevi prezentē sabiedrībai. Ja pašvaldībā nav korektora, kas izlabo tekstus, tad atbildīgajām amatpersonām, kuras tos sagatavo, jābūt pietiekamai prasmei to darīt.
— Kādām iestādēm vai personām Aizkraukles reģionā par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem esat piemērojusi sodu?
— Aizkraukles reģionā ir nācies administratīvi sodīt veikalu atbildīgās amatpersonas un vairākas Aizkraukles tirgus pārdevējas. Martā saskaņā ar Valsts valodas centra kontroles programmu došos pārbaudīt valodas likuma prasību ievērošanu pirmsskolas izglītības iestādēs Aizkraukles pusē.
Ne tikai saziņas
kods
— Referendumā lielākā daļa Latvijas pilsoņu skaidri pauda savu nostāju, ka Latvijā nevēlas divvalodību. Jūsuprāt, vai latviešu valoda ir apdraudēta un kā to pasargāt?
— Latvijā valodas politika ir īpaši nozīmīga vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem — Latvijas etnodemogrāfiskais sastāvs. Latvijā ir neparasti liels — vairāk kā 40 procentu — mazākumtautību īpatsvars. Tas ietekmē valsts valodas lietojumu. Otrs iemesls ir fakts, ka vēl tagad, vairāk nekā divdesmit gadu pēc neatkarības atgūšanas, ir vairākas jomas, kurās valsts valoda funkcionē nepilnīgi, piemēram, privātās uzņēmējdarbības jomā un apkalpojošajā sfērā. Trešais iemesls ir daļas minoritāšu pārstāvju negatīvā lingvistiskā attieksme pret valsts valodas lietojumu.
— Kādi ir lielākie draudi latviešu valodai?
— Globālās informācijas apmaiņas sistēmas, ekonomiskās integrācijas tendences mūsdienu pasaulē rada aizvien lielāku valodu konkurenci un izzušanas draudus pat valodām ar samērā lielu runātāju skaitu. Valodas saglabāšana un attīstība mūsdienās nenotiek stihiskā pašplūsmā — valstīm jāizstrādā konsekventa valodas politika. Valsts valodas funkcijas pilnvērtīgi spēj veikt tikai mērķtiecīgi attīstīta, kopta un bagātināta valoda. Valoda vairs netiek uztverta tikai kā saziņas kods, bet gan kā kultūras tradīcija, nacionālās identitātes pamats.
Jāuzņemas
atbildība
— Kā pārliecināt tos mūsu valsts iedzīvotājus, kas to vēl neapzinās, ka Latvijā līdzās latviešu valodai nav vietas otrai valsts valodai?
— Latvija ir vieta, kurā mīt latvieši, te ir cēlušies latviešu senči. Vai pratīsim savu senču mantojumu saglabāt arī 21. gadsimtā? Tā ir Latvijas valsts kompetence un pienākums, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas var uzņemties atbildību par latviešu valodas saglabāšanu. Ja Latvijā krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu, tad latviešu valoda ar laiku izzustu un bez latviešu valodas nebūtu arī Latvijas. Par to mums katram jādomā ikdienā, sarunājoties un rakstot vēstules vai dokumentus.
