Aizvadītā nedēļa sākās ar lielu salu — kādā no mājām aizsala caurules, vajadzēja arī koordinēt ceļu tīrīšanu, — pašam izbraucot un apzinot situāciju. Pirmdienu rīti ir īpaši saspringti, kad kopā sanāk pašvaldību struktūru vadītāji — grāmatvedības bāriņtiesas, sociālā dienesta — un pārrunājam aktuālākos jautājumus. Sociālās aprūpes centra, vidusskolas un kultūras centra vadība šajās apspriedēs nepiedalās, jo savus jautājumus risina pastāvīgi.
Daudz darba bija komunālajam uzņēmumam “Skrīveru saimnieks”. Lai arī ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo pašvaldības mājās, esam runājuši par savas apsaimniekošanas apvienības veidošanu, bet gadu desmitiem ierastajā kārtībā grūti ko mainīt. Pierasts, ka parūpēsies kāds cits.
Otrdiena un trešdiena pagāja kopā ar finansistiem pārskatot jauno novada budžetu. To veidojām citādi nekā agrāk, ne tā kā skrīverieši līdz šim bija raduši. Kā tautā saka, sākām no zīmuļa. Nevis piešķirot naudu un tad domājot, kā to izlietot, bet gan vispirms apzinot vajadzības, padomājot, kur ko var ietaupīt. Budžetu sākām veidot jau novembrī. Decembrī bija pirmie lasījumi. Patiesībā šajā laikā budžets bija jāpieņem. Deputāti vēlējās budžetu redzēt arī vizuāli, tāpēc izgatavojām grafikus. Trešdien iepazinu arī jauno likumu par atkritumu apsaimniekošanu.
Ceturdien notika domes sēde, kurā pieņēma saistošos noteikumus šim gadam. Protams, radās domstarpības, un te deputātiem nāktos padomāt par mācībām, jo agrāk katram jaunajam sasaukumam tādas rīkoja. Lai saprastu struktūru un sistēmu kopumā.
Piektdien kolēģi brauca uz Rīgu uzzināt jaunumus saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli. Valsts zemes dienests daļu savu funkciju grib “nogrūst” uz pašvaldības “pleciem”. Situācijā, kad, taupot līdzekļus, darbinieku skaitu palielināt nevar, kādam tomēr nāksies administrēt nodokļu iekasēšanas procesu.
Skeptiski skatos uz šo darbu deleģēšanu, Latvijas sadrumstalotību novados. Manā skatījumā Skrīveriem vajadzēja būt kopā ar kādu no kaimiņu novadiem. Ja ne ar Aizkraukli, tad ar Jumpravu un Krapi. Ar laiku viens otrs novads būs spēcīgs, bet tiem, kas ir “maliņā”, kļūs vēl skumjāk. Te atklājas cilvēku, varbūt arī konkrēti latviešu, spīts — lai būtu labi nevis visiem, bet tikai man. Kāpēc kurmītim ķepas uz āru vērstas, bet cilvēkam otrādi? Lai visu raustu sev.
Nedēļa bija īpaša ar simto darbdienu jaunajā darbā. Pirms Skrīveriem astoņus gadus bija tādā pašā amatā Lielvārdes domē.
Izpilddirektors novadā ir gan juridiski, gan praktiski administrācijas vadītājs, īpaši tik mazā kā Skrīveri, kas palicis vecajās pagasta robežās. Tikai daži novadi Latvijā ir līdzīgā situācijā. Te ir gan savs labums, gan arī pretējs efekts. Novadam ar tik mazu budžetu grūti realizēt lielu infrastruktūras projektus. Pašlaik novadā ūdenssaimniecības projekts prasa lielus kapitālieguldījumus, un tā ir tikai pirmā kārta. To paredzēts pabeigt augustā. Vai nākotnē būs pa spēkam turpināt arī nākamās kārtas, rādīs laiks, šo projektu īstenošanai nepieciešami miljoni. Mazajām pašvaldībām tā saucamais kredītportfelis ir 20% no kopbudžeta, un to ātri “izsmeļ”. Kohēzijas fondu apguvei valsts atļauj no Valsts kases naudu aizņemties, bet līdz ar to jāuzņemas lielas kredītsaistības.
Līdz ar novadu reformu no bijušā Aizkraukles rajona “mantojumā” saņēmām sociālās aprūpes centru “Ziedugravas” un kopā ar to arī 262 000 latu parādsaistību, kas tik mazai pašvaldībai kā Skrīveri ir liela nasta.
Pozitīvais, esot vecajās pagasta robežās, ir infrastruktūras saglabāšana iedzīvotājiem. Viņiem nav jādodas nekur tālu uz novada centru, skolēniem nav jāmaina skola, kā tas ir citos novados.
Pāris dienu lauzījām galvu par to, ko darīt ar ielu apgaismojumu dažās Skrīveru ielās, jo “Latvenergo” pēkšņi paziņoja, ka mainīs gaisa elektrības līnijas, turpmāk būs kabeļi. Līdz šim apgaismes laternas bija “Latvenergo” elektrības stabos. Domājam, kā pārprojektēt apgaismojumu un ielas bez gaismas neatstāt.
Dzīvoju Daugavas malā un ievēroju: kopš apstādināta Ignalinas AES upes ūdens līmenis pastāvīgi ir ļoti zems, tas nozīmē, ka Pļaviņu elektrostacija strādā ar maksimālu jaudu, jo iepriekšējos gados līmenis mainījās — brīžiem bija augstāks, brīžiem zemāks.
Janvāra nogalē par aktualitāti kļuva dienesta automašīnas izmantošanas gadījums privātām vajadzībām, respektīvi, iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces rīcība. Šāda situācija bijusi arvien un iesakņojusies jau no padomju laikiem. Tagad, speciāli to akcentējot, nonākam pretrunā ar likumu, jo pamatlikumā jau noteikts, ka dienesta automašīnu privātām vajadzībām nedrīkst izmantot. Ja gribam iekasēt nodokli par transporta līdzekļa izmantošanu, tad grozījumi bija jāveic arī pamatlikumā, ne tikai Ministru kabineta noteikumos. Šādas pretrunas var atrast daudzos pēdējā laikā pieņemtajos lēmumos saistībā ar sociālajām garantijām, izglītību.
Aplamības saskatāmas ik uz soļa. Šobrīd Skrīveros strādā 27 tā saucamie “simtlatnieki”. Un tajā pašā laikā par nedaudz lielāku algu daudzi strādā atbildīgu darbu, turpretī šie bezdarbnieki bieži vien saņem algu tikai par to, ka vispār atnākuši uz darbu.
No 30. janvāra stājas spēkā grozījumi noteikumos par veselības aprūpi, lai maznodrošinātajiem tā būtu bez maksas. Tikai kā šo procesu nodrošināt? Lai cilvēku atzītu par maznodrošinātu, jāizpilda noteikta dokumentu pakete. Kāda — to daudzi nezina. Par kādu naudu lai trūcīgais braukā, šos “papīrus” meklēdams? Sagadātie dokumenti jāsniedz sociālajā dienestā, kur izvērtē, vai statusu piešķirt. Ar vienu roku valsts it kā plaši dod, bet ar otru ņem atpakaļ.
Tuvojas ziemas olimpiskās spēles, un izglītības ministre Tatjana Koķe grib uz tām aizbraukt par valsts naudu. Ja ir vēlēšanās privāti apmeklēt šo pasākumu, tad jātērē savi, ne valsts līdzekļi.
Iespējams, šis gads būs ļoti smags, bet neraugoties uz visu, esmu optimists, kaut kā jau izgrozīsimies.
Nedēļas nogali pavadīju nedaudz padzenājot ripu hokeja laukumā, arī pildot darba pienākumus, izbraukājot novadu un norīkojot tehniku ceļu tīrīšanai. Ceļu kopšanai šogad piešķirts 36 tūkstoši latu. Normālā ziemā, lai iztīrītu visus Skrīveru novada ceļus, jāiztērē vairāk kā 1000 latu. Nākas domāt, ko un cik daudz tīrīt.
