Uzgriežot policijas numuru 02, ikreiz zvans nonāk policijas dežūrdaļā. Vietā, kurā koordinē visu policijas darbu, pieņem iedzīvotāju izsaukumus, nosūta likumsargus uz nozieguma vietu.
Uzgriežot policijas numuru 02, ikreiz zvans nonāk policijas dežūrdaļā. Vietā, kurā koordinē visu policijas darbu, pieņem iedzīvotāju izsaukumus, nosūta likumsargus uz nozieguma vietu. Dežūrdaļā par visu policijā notiekošo jābūt zinošiem, lai jebkurā brīdī spētu parūpēties par policista nosūtīšanu uz likumpārkāpuma vietu. Kaut dežūrdaļas darbiniekus mēs ikdienā neredzam, ja vien nav darīšanu policijas pārvaldē, bez viņiem policijā iztikt nevar. Kā teica kāds no likumsargiem: “Dežūrdaļa — tā ir pārvaldes sirds!”.
Koordinē pārējo darbu
Aizkraukles rajona policijas pārvaldes dežūrdaļā strādā trīs cilvēki — dežurants, viņa palīgs un autovadītājs. Darbs rit maiņās, vīri (nevienas sievietes dežūrdaļā nav) strādā diennakti, trīs atpūšas.
— Kad iedzīvotājs zvana policijai pa bezmaksas tālruni 02, zvans nonāk pie mums, dežūrdaļā. Tāpat te nonāk zvani uz numuriem 5102500 un 5102502, — stāsta dežurants Guntars Brička. — Ja zvana uz numuru 112, zvans nonāk centrālē Rīgā, no kurienes to pāradresē mums. Līdz ar to mēs esam lietas kursā par visiem noziegumiem, policistu gaitām.
Saņemot izsaukumus, dežūrdaļas darbinieki tos izvērtē un par notikušo ziņo tālāk citiem likumsargiem. Lauku iecirkņos uz notikuma vietu dodas to inspektori, Aizkrauklē — pilsētas inspektori vai patruļdienests. Ir arī dežurējošie kriminālpolicijas darbinieki, eksperti. Ja viena automašīna aizņemta, sūta citu, jo pārvalde nekad nepaliek tukša.
— Ja vajag, arī paši varam doties izbraukumos, bet tas notiek ļoti reti. Mūsu darbs ir nodrošināt saikni starp iedzīvotājiem un pārējiem policistiem, — tā Guntars Brička.
Skaļās algas dienas
Vai dežūrdaļai daudz darba? Guntars Brička teic, ka pietiekami. Visvairāk iedzīvotāju zvanu ir piektdien un sestdien vakaros, kad ļaudis izklaidējas. Tad notiek iedzeršanas, kautiņi, skandāli. Darbdienās arī netrūkst izsaukumu, taču nedēļas nogalēs zādzību, laupīšanu, avāriju plejādi papildina vēl citas likstas.
— Tāpat arī datumos, kad izmaksā algas, pensijas vai kādus pabalstus, — stāsta policijas dežurants. — Tad cilvēkiem ir nauda, bet, ja ir nauda, tad kāro uzdzīvot. Policijā jau zina — katra mēneša konkrētajos datumos būs vairāk dzērāju, ģimenes skandālu. Tad ir brīži, kad tālrunis zvana nepārtraukti un knapi spējam uz visiem izsaukumiem izbraukt. No zvaniem mierīgāka ir svētdiena, pirmdiena.
Sieva ķeras bikšu starā
Dežūrdaļas darbinieki stāsta, ka daudz jāstrādā ar ģimenes skandālu rīkotājiem. Teju vai nav tādas dienas, kad nesaņemtu zvanu no kādas satrauktas sievietes, kurai pāri dara pašas iereibušais vīrs. Par šiem notikumiem policistiem ir īpašs stāsts.
— Nereti gadās, ka policists aizbrauc uz ģimenes skandālu un paliek par muļķi, — stāsta Guntars Brička. — Sieva piezvanījusi, pasūdzējusies, ka vīrs piedzēries skandalē, bet pēc tam pārdomājusi. Vedam iereibušo vīru projām, bet sieva ķeras bikšu starā un lūdzas, lai atstājam. Nu kādēļ zvanīja, ja viss kārtībā?
Vai arī vēl kāds gadījums: māte raudādama zvana — brauciet ātrāk, dēls piedzēries un ālējas. Policisti aizbrauc, savalda sadzērušos vīrieti un ved uz policijas pārvaldi atskurbšanai. Kamēr atbrauc, māte jau priekšā. Lai laižot dēlu vaļā, viņš pats labākais.
— Ar ģimenes skandālistiem strādājot, esmu arī novērojis, ka ne jau vienmēr iereibušie vīri ir sliktie, — saka dežurants. — Viņi bieži vien stāsta, ka sievas tik ilgi ar pārmetumiem neliek mieru, kamēr vīrs “noraujas” un sāk skandālu. Nav jēgas piedzērušos audzināt!
Ko darīt, lai ģimenes skandālistu būtu mazāk? Policisti spriež, ka diezin vai kas būs līdzēts.
— Katrs atpūšas, kā prot! — tā policists. Vēl piebilstot: — Ir jau arī pastāvīgie “klienti”, kuri saskarsmē ar policiju nonāk regulāri. Tur nelīdz nekādi likumi vai sodi.
Dīvainie pilnmēness zvani
Dežūrdaļas darbiniekiem bieži jāsaskaras arī ar visai dīvainiem zvaniem. Cilvēki zvana un stāsta par mistiskām lietām, par neizprotamiem notikumiem. Piemēram, zvana un ziņo, ka pie viņu mājas dīvainas gaismas, ka kāds apkārt staigājot un pie logiem klauvējot.
— Arī uz šādiem zvaniem jāreaģē un jābrauc skatīties, kas notiek. Protams, ka nenotiek nekas, cilvēkiem izlicies, — stāsta Guntars Brička. — Visbiežāk šādi zvani ir pilnmēness naktīs. Tad cilvēkiem prāts aptumšojoties, laikam tādēļ zvana un muļķības stāsta.
Pats sliktākais, ka šādus cilvēkus nevar pārliecināt, ka viss kārtībā. Kā pilnmēness, tā viņi atkal zvana. Arī “Staburags” reiz bija liecinieks vienas šādas zvanītājas problēmām — kādai sievietei šķita, ka pie viņas dzīvokļa durvīm klauvē. Gan “Staburags”, gan policija pārbaudīja ne reizi vien — neviena pie durvīm nebija. Taču sievietei vienalga šķitis, ka klauvē, bet policija neko nedara.
— Žēl, ka šādu zvanītāju dēļ traucēts darbs vietās, kur tiešām vajadzīga policistu palīdzība, — teic dežūrdaļas darbinieki.
Lūdzot palīdzību, izlamā
Strādājot policijas dežūrdaļā, cilvēkiem jābūt ar “dzelzs” nerviem. Ne katrs zvanītājs ir pieklājīgs un saprotami paskaidro, kas par lietu. Nav retums, ka zvanītājs neko jēdzīgu pateikt nespēj vai policistus pat nolamā.
— Diemžēl ir tādi cilvēki, kuri zvana lūgt palīdzību, bet vēl mūs nolamā. Vai arī katrā frāzē nosauc pa lamuvārdam. Mums viņi jāuzklausa, neko darīt, — stāsta Guntars Brička. — Gadās arī, ka piezvana un klausulē kliedz, lai braucam. Bet kurp, to nepasaka.
Policistiem cilvēki zvana arī par lietām, kas uz policiju neattiecas, kā arī par sīkumiem, kurus spēj atrisināt paši. Tajā pašā laikā nopietnu noziegumu pieteikšana šādu zvanu dēļ var tikt aizkavēta.
Pret meļiem cīnās ar tehniku
Visos laikos bijuši arī maldinošie zvanītāji. Ziņojuši par spridzekļiem, avārijām, kautiņiem — policija aizbrauc, bet nekā nav. Pēdējā laikā šādu zvanu gan paliek arvien mazāk. Varbūt ļaudis kļūst apzinīgāki, varbūt baidās tikt atklāti.
— Visus zvanus uz dežūrdaļu ierakstām datorā (vēl pirms pāris gadiem tas notika lenšu magnetofonā, kas bija neērti un nedroši), fiksējam arī zvanītāja numuru, — stāsta dežūrdaļas dežurants. — Tādējādi varam pārbaudīt, kas mums piezvanījis. Ja izrādītos, ka ir viltus pieteikums, vainīgo sauktu pie administratīvās atbildības.
Katru gadu Aizkraukles rajona policijas pārvaldē ir pa kādam gadījumam, kad kādu personu būtu jāsauc pie atbildības par viltus ziņojumu policijai.
Dežūrdaļā arī pārbauda personu datus, jo tur nepārtraukti ieslēgts dators, kurš pievienots datubāzei personības pārbaudīšanai. Arī ziņas par meklēšanā esošajām personām, transportlīdzekļiem no visas Latvijas nonāk dežūrdaļā. Tāpat tās datorā reģistrē Aizkraukles rajonā notikušos noziegumus, par kuriem datus sūta arī uz Valsts policiju. Dežūrdaļā ir arī stacionārā sakaru iekārta — rācija, lai sazinātos ar policistiem visā rajonā.
Laukums kā uz delnas
Tā kā dežūrdaļu pamatoti var dēvēt par pārvaldes sirdi, tikai tai jābūt tehniski pietiekami nodrošinātai. Aizkraukles rajona policijas pārvaldes dežūrdaļā ir dators, sakaru iekārtas un video novērošanas sistēmas, taču vajadzētu, lai aprīkojums būtu modernāks.
— Dators slodzes dēļ mēdz apstāties, to varbūt vajadzētu jaudīgāku, — spriež Guntars Brička. — Arī videokameras varētu būt spēcīgākas, lai var visu labi saskatīt.
Tam piekrīt arī dežuranta palīgs Juris Vonogs, piebilstot, ka videokameru pilsētā vajadzētu vairāk.
— Šobrīd divas kameras ir pie policijas pārvaldes, divas izolatorā, vēl vairākas pilsētā, — stāsta Juris Vonogs. — Vislabākā kamera novietota uz domes ēkas jumta. Tā ir grozāma un var redzēt sīkas detaļas (dežurants rāda, kā kamera spēj pārraudzīt teritorijas pat pāri Daugavai). Šīs kameras fiksēto ierakstām video. Tādas vajadzētu vēl vairākas.
Lai cik nepietiekams būtu tehniskais nodrošinājums, lai cik rupji un neapzinīgi zvanītāji, dežūrdaļas darbs nedrīkst apstāties ne mirkli. Ikviens var būt drošs, ka pēc palīdzības tajā var vērsties vienmēr.
