Desmit jauniešu no Aizkraukles bērnu un jauniešu centra piedalījās Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne” finansētajā projektā Francijā “Mēs esam eko pilsoņi”.
Desmit jauniešu no Aizkraukles bērnu un jauniešu centra piedalījās Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne” finansētajā projektā Francijā “Mēs esam eko pilsoņi”. Projektā iesaistījās jaunieši arī no Spānijas Valensijas, Itālijas Tortonjas un Francijas Šaterlo.
Inguna Juhņeviča, Aizkraukles rajona padomes izglītības metodiķe jaunatnes lietās
40 jauniešu desmit dienu nakšņoja teltīs, lietoja ekoloģisku pārtiku, piedalījās aktivitātēs un debatēs, kā arī konferencē par dabas aizsardzību.
Projektu izstrādāja Francijas organizācija “Māja, kas atvērta visiem”. Tas ir sociālais centrs, līdzīgi kā Latvijā tas ir atvērts visiem jauniešiem. Ja jauniešiem ir kāda problēma, tad darbā tiek iesaistīti arī sociālie darbinieki. Centrs līdzinās mūsu bērnu un jauniešu centram, bet ir daudz lielāks, ar lielu zāli, kur notiek koncerti.
Nometnes vieta Latusā
Jau pirmajā dienā iepazinām nometnes vietu 100 kilometru attālumā no Šaterlo pilsētas Latusā. Francijā ļoti lielu uzmanību velta jauniešu neformālajai izglītībai un lietderīgai brīvā laika pavadīšanai. Nometnes vieta pieder valstij, un tur nepārtraukti notiek celtniecības darbi, lai varētu sākt uzņemt arī jauniešus ar kustību traucējumiem, jo viņiem gulēšana teltīs sagādātu lielas grūtības. Nometnes vieta ir ļoti liela, un tajā vienlaikus var uzņemt 400 jauniešu vecumā no trijiem līdz 25 gadiem, ar viņiem strādā 100 darbinieku. Nekad neredzējām, ka jaunieši vienkārši neko nedarītu — jaunatnes darbinieki visu laiku iesaista viņus dažādās nodarbībās. Šķita ļoti neticami, ka bērni un jaunieši Francijā ļoti klausa vadītājus. Latvijā noteikumi ir, lai tos neievērotu, bet Francijā, ja ir pateikts, ka kaut ko nedrīkst darīt, nevienam neienāks prātā aizliegumu ignorēt.
Ar kajakiem pa krācēm
Nometnes vietā visas nodarbības ir domātas, lai bērni un jaunieši kaut ko iemācītos, līdz ar to celtos viņu pašapziņa. Mēs braucām pa lielām krācēm ar lieliem kajakiem (laivas, kas līdzīgas smailītēm), bet mazie — blakus ar maziem kajakiem pa mazām krācēm. Mēs jājām ar zirgiem, bet mazie — ar ponijiem. Cirkā katru dienu varēja iemācīties ko jaunu — žonglēt, iet pa virvi. Un kur vēl braukšana ar kalnu velosipēdu un rāpšanās pa klinšu sienu! Vecākus tur varētu pārņemt šausmas, ak, kungs, ar manu bērnu kaut kas taču var notikt! Uztraukumam nav pamata, jo bērniem un jauniešiem visu laiku blakus ir apmācīts instruktors, visi ievēro drošības noteikumus, bērniem ir vestes un ķiveres. Ja arī krācēs bērns izkrīt no laivas, tas izraisa prieku, un zilumi sadzīst, bet prātā paliek neaizmirstams piedzīvojums. Kurš gan bērnībā nav spēlējis indiāņus un gatavojis loku? Iemēģināt roku ar īstu loku Francijā varējām arī mēs.
Valsts nacionālā diena
Jau 200 gadu 14. jūlijā Francijā ir nacionālie svētki. Iedomājieties, ka visā Francijā — ciemos, pilsētās, Parīzē un Marseļā — cilvēki iziet ielās, lai svinētu šos svētkus. No rīta parasti notiek futbola spēles, vēlāk — koncerti. Ģimenes piedalās atrakcijās. Arī mēs piedalījāmies svinībās un dejojām līdz rītam kopā ar Latusas iedzīvotājiem. Neaizmirstama bija uguņošana ar fantastisku mūziku.
Nometnē nākamajā dienā bija spāņu, itāļu un latviešu nacionālais vakars. Mēs taču nevarējām atpalikt. Diemžēl pārējiem iemācījām tikai trīs latviešu tautasdejas, jo lietus sāka gāzt kā ar spaiņiem. Francija mūs ar laika apstākļiem nelutināja, un tur bija tikpat lietains un dažreiz pat vēss kā Latvijā.
Jūties kā Šūmahers
Vienu dienu devāmies uz Francijas lielāko atrakciju parku Potjē Futuroskope, kur var noskatīties trīsdimensiju kino un piedalīties elpu aizraujošās atrakcijās. Kino ir kā neparasts piedzīvojums, un brīžiem liekas, ka tu brauc īstā formulā, piedalies īstās sacīkstēs, pat krēsls ir tam pielāgots, un leņķis, kurā tu griezies, ir tāds, ka var izkrist, ja neesi labi piesprādzēts.
Brīžiem tu pat tiec atsvaidzināts ar ūdensstrūklu, kas sākumā ir liels šoks vai varbūt joks franču stilā, bet beigās, protams, uzjautrinies kopā ar filmas varoņiem.
Jauniešiem visvairāk patika brauciens kosmosa kuģī, pat likās, ka tūlīt kritīsim bezdibenī, un vēderā sākās tāda kņudoņa… Tad vēl neaizmirstamās dejas ar robotiem, kad tevi apgriež kājām gaisā un tu nesaproti, kāpēc vēl neesi izkritis?
