Šīgada pirmajos desmit mēnešos Latvijā reģistrēta 101 slepkavība, tas ir par trim vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn — liecina Valsts policijas apkopotā informācija par noziedzības situāciju valstī.
No visām slepkavībām 27 bijušas sadzīves rakstura.
Šogad līdz novembrim lielākais slepkavību skaita pieaugums reģistrēts Rīgas reģionā — Rīgā un Jūrmalā, Vidzemes reģionā — Valmieras un Alūksnes apkārtnē, kā arī Aizkraukles apkārtnē.
Pēc policijas informācijas, slepkavības pamatā tiek izdarītas mantkārīgā nolūkā, iezīmējusies arī tendence ar sevišķu cietsirdību izdarīt slepkavības laupīšanu laikā. Nereti slepkavības tiek izdarītas, lai slēptu citus noziedzīgus nodarījumus.
Policija prognozē, ka tendence slepkavību skaitam pieaugt varētu turpināties.
Slepkavību potenciālie apdraudējuma upuri ir dažādu sociālo grupu pārstāvji. Viņu vidū ir gan vientuļi pensionāri un personas, kuras uzticas nepazīstamiem cilvēkiem un neievēro drošības pasākumus, gan neapsargātu degvielas uzpildes staciju, lombardu un spēļu zāļu darbinieki. Tāpat slepkavību potenciālie upuri ir personas, kuru izturēšanās un uzvedība ir radījusi maldīgu priekšstatu par viņu mantisko situāciju, kā arī personas, kurām regulāri ir skaidra nauda, piemēram, taksometru vadītāji vai lauku pastnieki.
Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka par upuriem organizētām grupām, kuras izveidotas sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanai, var kļūt arī inkasenti.
Šīgada desmit mēnešos Valsts policijā par noziegumiem pēc Krimināllikuma 116., 117. un 118. panta par slepkavībām sākti 98 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nosūtīti 85 procesi, no kuriem 31 sākts jau iepriekšējos gados.
