Kas jāņem vērā, ceļojot kopā ar bērnu?
Braucot ārpus Latvijas, vienmēr jāņem līdzi bērna pase un bērnam jābūt apdrošinātam. Apdrošināšanu var veikt jebkurā apdrošināšanas kompānijā, var nokārtot arī EVAK karti, kas darbojas Eiropas valstīs.
Ja bērns ceļo kopā ar vecākiem, viņam jābūt ierakstītam vismaz vienā no vecāku pasēm. Ja vecākiem, dodoties ceļojumā, līdzi ir tikai identifikācijas karte, tad jābūt līdzi arī bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātam norakstam. Ja bērns ceļo kopā ar vecākiem, kuri nav precējušies, viņam jābūt ierakstītam vismaz vienā no vecāku pasēm vai jābūt līdzi bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātam norakstam.
Jāizvērtē, kāds ceļojums ārpus valsts ir paredzēts, tas ir, kā notiks pārvietošanās uz galamērķi — ar lidmašīnu, kuģi, mašīnu, autobusu utt. Atkarībā no maršruta un paredzētā tūrisma veida (pārgājiens vai ekskursija, vietu apskate vai kūrorts utt.) jāplāno līdzi ņemamās mantas. Ja brauc ar mašīnu, protams, var paņemt līdzi nosacīti vairāk lietu, kas varētu būt nepieciešamas bērnam, bet, ceļojot ar citiem transporta veidiem, būs jāizvērtē pats nepieciešamākais, ko likt bērna ceļasomā. Tāpat jāzina, cik lieli attālumi būs jāveic ceļojuma laikā. Ja tiek izvēlēta, piemēram, grupu ekskursiju iespēja, jāpievērš uzmanība ceļojuma programmai un jāizvērtē, vai tā ir piemērota ceļojumam ar bērniem. Svarīgi ir noskaidrot, cik bieži ir paredzētas atpūtas pauzes un kādas ērtības iespējamas transportlīdzeklī. Protams, arī šajā gadījumā jānodrošinās ar vieglām uzkodām, dzērieniem un nepieciešamajām higiēnas lietām. Ceļojot ar ūdenstransportu, pastiprināta uzmanība jāvelta drošībai — nedrīkst atstāt bērnus bez uzraudzības. Pirms ceļojuma ieteicams uzzināt meteoroloģisko prognozi, jāpievērš uzmanība piemērotam apģērbam. Lidmašīna ir vislabākā izvēle, ja plānots mērot lielu attālumu vai nepieciešama ātra nokļūšana galamērķī. Tā būs ērtāk bērnam un arī vecākiem, jo mazulis ātri nogurst, bieži jātaisa atpūtas pauzes, lai mazulis ieelpotu svaigu gaisu, izkustinātu kājas, atvēsinātos. Svarīgi pirms brauciena padomāt par iespējamām spēlēm, vieglām uzkodām, arī piemērotiem dzērieniem un higiēnas lietām.
Lielākajai daļai aviokompāniju un operatoru ir standarta prasības attiecībā uz ceļošanu ar bērniem (no divu gadu vecuma) un zīdaiņiem (līdz diviem gadiem). Būtiski arī atcerēties, ka lidmašīnā zīdainim netiek paredzēta atsevišķa sēdvieta, bērns jātur klēpī un jāpiesprādzē ar drošības jostām lidmašīnas pacelšanās un nolaišanās laikā. Savukārt bērniem, kuri vecāki par diviem gadiem, ir sava sēdvieta lidmašīnā. Var līdzi ņemt savu krēsliņu vai zīdaiņiem paprasīt šūpulīti. Zīdaiņiem un bērniem ir speciālas aviobiļešu cenas.
Bērnu ratus var pārvadāt bez maksas. Ja viņš ir vecumā līdz diviem gadiem, tiem jābūt salokāmiem vai izjaucamiem. Rokas bagāžā var pārvadāt bērnu pārtiku tādā daudzumā, cik būs nepieciešams lidojuma laikā. Tāpat ir atļauts vest rokas bagāžā autiņbiksītes un aptiekās nopērkamus medikamentus. Pirms viesnīcas rezer-
vēšanas ieteicams uzzināt par viesnīcā piedāvātajiem brīvajiem numuriņu tipiem un to rezervēšanas noteikumiem.
Bērni no septiņu gadu vecuma var ceļot vieni paši, taču ieteicams sagādāt pilnvaru, ja gadījumā kādam no tuviniekiem nepieciešams operatīvi ierasties valstī, piemēram, nelaimes gadījumā. ◆
Tehnoloģijas rada jaunas acu slimības
Zinātniski pierādīts, ka redze pasliktinās daudz mazākā mērā tiem bērniem, kuri vismaz divas stundas dienā pavada ārā dabiskā apgaismojumā un aktīvi nodarbojas ar sportu. Savukārt īpaši strauji redze bojājas tiem, kuri daudz laika pavada pie digitālajām ierīcēm, kā arī lasa grāmatas nepietiekamā apgaismojumā.
Ja nepatiks — salauzīs
Pazīmes par redzes traucējumiem ne vienmēr ir uzreiz pamanāmas. Ļoti lielā mērā tas atkarīgs no laika, cik bērns pavada kopā ar vecākiem, apgalvo optometriste Kristīne Detkova. Ja tiek pamanītas kādas no šīm pazīmēm, redzes pārbaude bērnam jāveic nekavējoties: acu miegšana, berzēšana, apsārtums, iekaisumi, nespēja koncentrēties, izsekot tekstam, nepatika lasīt, lasīšana/rakstīšana/spēlēšanās “ar degunu” — liecoties pārmērīgi tuvu apskatāmajām lietām.
Bērnam augot, ir būtiski ņemt vērā, ka vienas brilles nekalpos trīs vai piecus gadus, tās vajadzēs mainīt biežāk. Bērna pirmajiem dzīves gadiem piemērotākas būs brilles ar mīkstākiem ietvariem, kā arī stingri nostiprinātas lēcas, izslēdzot iespēju, ka tās var izkrist no ietvara. Savukārt bērniem jau aktīvākā vecumā jāiegādājas praktiskākas un izturīgākas brilles. Bieži maziem bērniem brilles tiek fiksētas pie galvas un sejas ar papildu stiprinājumiem.
Kas attiecas uz briļļu formas izvēli bērniem, priekšroka būtu jādod apaļākiem briļļu ietvariem. Bērni ir īsāki nekā lielākā daļa cilvēku, ar ko viņi ikdienā ir kontaktā, tādēļ svarīgi, lai, skatoties uz augšu, viņiem nebūtu jāskatās pāri brillēm.
Jāiegādājas tādas brilles, kas izgatavotas saskaņā ar ārsta izrakstīto recepti. Tām jāatbilst arī bērna sejas formai, lai viņam ar tām būtu ērti. Ne mazāk nozīmīgs faktors — bērnam brillēm ir jāpatīk. Vecāku viedoklim gaumes jautājumā jābūt otršķirīgam. Ja bērnam brilles nepatiks, viņš tās izvairīsies nēsāt vai pat “netīšām” salauzīs.
Lai arī vecāki vēlas saviem bērniem skaistas un modernas brilles, izvēloties ietvaru, vispirms jādomā par funkcionalitāti, jo brilles primāri ir korekcijas līdzeklis, nevis aksesuārs.
Jāatceras arī tas, ka brilles neaug kopā ar bērnu. Iegādājoties visskaistāko briļļu ietvaru, jau pēc gada (vēlākais — diviem), bērnam augot un attīstoties, ir liela iespēja, ka tas viņam būs kļuvis par šauru. Ir daudz elementu, ko ņemt vērā, izvēloties brilles, tostarp — vecums, sejas forma un noteiktā diagnoze.
“Urbānā” un “digitālā” acs
Nereti iemesls, kāpēc redze sāk strauji pasliktināties, ir vecāku un bērnu zināšanu trūkums par redzes veselību un profilaktiskajiem pasākumiem. Tieši tāpēc regulāras redzes pārbaudes arī gadījumos, ja nav izteiktu sūdzību, ir svarīgas. Pārbaudes mērķis nav piemeklēt tikai korekcijas līdzekļus, bet gan novērtēt kopējo redzes veselību un tikai vajadzības gadījumā nozīmēt redzes vingrinājumus vai brilles. Jebkādus defektus un nepilnības ir vieglāk novērst pēc iespējas agrākā vecumā. Vecākiem jāliek aiz auss, ka, “nobastojot” redzes pārbaudi, bērnam nākotnē var būt liegta iespēja iegūt autovadītāja apliecību vai noteiktu profesiju, kuras pienākumu izpildei laba redze ir viens no noteicošajiem faktoriem.
Jāpiebilst, ka Latvijā pēdējo gadu griezumā parādījušās līdz šim neiepazītas redzes saslimšanas: “urbānā acs” un digitālās redzes sindroms. “Urbānās acs” sindroms rodas, ja lielāko dienas daļu cilvēks pavada šaurā, saspiestā vidē, kur neieplūst dabiskā gaisma. Savukārt ar digitālās redzes sindromu pārsvarā sirgst cilvēki, kuri lieto pārlieku daudz digitālo ierīču, kas ļoti koncentrētā veidā izstaro mākslīgo gaismu. Pirms gadiem pieciem Latvijā neviens speciālists un pacients nebija dzirdējis par šādām diagnozēm — stāsta optometriste. ◆
