Vēlos savu meitu vest uz daiļslidošanu. Kur to var apgūt un kādi ir noteikumi, lai bērns kļūtu šī sporta profesionālis?
Daiļslidošanas skolu pārstāvji visā pasaulē pauž viedokli, ka šis sporta veids savā popularitātē uzņem apgriezienus. Treneri norāda, ka labākais vecums, lai sāktu nodarboties, ir pieci gadi — tad mazulis iemācījies pietiekami labi noturēt līdzsvaru un kontrolēt ķermeņa koordināciju un izpildīt sarežģītākus uzdevumus ar savu ķermeni, kas šajā sporta veidā ir noteicošais. Taču var arī sākt apmācīt bērnus arī no trim gadiem. Vēlākais slieksnis profesionālās daiļslidošanas sākšanai — septiņi gadi, lai bērns līdz desmit gadu vecumam varētu apgūt elementus, bet vēlāk slīpēt savu meistarību. Šajā vecumā vēl bērniem vieglāk pārvarēt bailes no sarežģītu elementu apguves.
Kaut arī pastāv uzskats, ka Latvijā ir ierobežoti apstākļi, lai ar daiļslidošanu nodarbotos profesionāli, tomēr ļoti daudzi vecāki bērnus uz daiļslidošanu ved, lai vismaz kaut nedaudz iepazītu skaisto un vienlaikus sarežģīto, kā arī dārgo sporta veidu.
Jārēķinās, ka nodarbības Latvijā pārsvarā notiek Rīgā un Ozolniekos. Ja ir vēlme ar sporta veidu nodarboties profesionāli, jāmeklē iespējas apmeklēt nometnes vai nodarbības pie treneriem ārvalstīs. Jārēķinās ar inventāra izmaksām — slidas vien var izmaksāt vairākus simtus eiro, profesionāļi slido ar pat vairākus tūkstošus dārgiem apaviem. Tas pats attiecas uz speciālo apģērbu. Savukārt jāņem vērā arī tas, ka Latvijā ir vien daži veikali, kur to iegādāties vai pasūtīt. Treniņi maksā ap simt eiro mēnesī.
Daiļslidošanas skolas Rīgā savā interneta mājaslapā norāda, ka, kļūstot par labāko skolā, iespējams iegūt ceļojumu uz olimpiskajām spēlēm un kļūt par pasaulslavenu daiļslidotāju.
Skolu pārstāvji norāda, ka daiļslidošana būs piemērota bērniem, kurus daba apveltījusi ar kustīgumu un lokanību, kuriem piemīt ritma izjūta un artistiskums, nav veselības problēmu, piemēram, pārmērīga kaulu trausluma, kurus neietekmē aukstums, kā arī — pats galvenais — patīk slidot. Treneri gan uzsver: ja bērnam nepatīk slidot un viņš nevēlas nodarboties ar slidošanu, tad labāk vecākiem neuzstāt savu gribu, atceroties, ka atvasei nevar spiest piepildīt vecāku nerealizētos sapņus. ◆
Kur iegādāties un likt grāmatas, kas nav nepieciešamas pašam, bet var būt derīgas citiem?
Tīrot un revidējot grāmatu plauktus, bēniņus un citas lasāmvielas glabātavas savās mājās, pirms tās nodot makulatūrā, ieteicams pārskatīt, vai starp tām nav kāds vērtīgs eksemplārs. Jāpievērš uzmanība arī grāmatām, kas vecākajām paaudzēm kādreiz skaitījās deficīts, pēc kurām bibliotēkās un grāmatnīcās stāvēja rindā.
Bez makulatūras, kur papīru nodod otrreizējai pārstrādei, grāmatas un žurnālus var nodot labdarības veikaliem, piemēram, “Otrā elpa”, “Sarkanais Krusts” un citiem. Grāmatas, žurnālus, periodikas sējumus tajos pārdod par simbolisku samaksu, kā arī tos izliek bezmaksas stendos.
Var arī sazināties ar grāmatu antikvariātiem, kā arī pārskatīt sludinājumu portālus. Bieži kādas konkrētas grāmatas pēc nosaukuma, tematikas vai autora izmisīgi meklē kolekcionāri, lai papildinātu savus krājumus. Atsevišķās pašvaldībās un apdzīvotās vietās biedrības vai bibliotekāri ierīkojuši grāmatu maiņas punktus.
Internetā ir latviešu grāmatu mīļotāju vietne “Ibook.lv”, kas darbojas teju desmit gadu. Reģistrējoties portālā, cilvēks var ielikt pārdošanā vai maiņā savas grāmatas piedāvājumu, kā arī izteikt vēlmi iegādāties kādu interesējošu izdevumu. Pēc darījuma grāmatas saimnieks jaunajam īpašniekam to nosūta pa pastu vai izmantojot pakomāta pakalpojumus, vai arī piegādājot to klātienē. Grāmatas ir dažādā kārtībā — gan lietotas, gan mazlietotas, gan arī pilnīgi jaunas, tādēļ arī to cenas ir dažādas, bet visbiežāk grāmatas var iegādāties par samērā zemām cenām, lētāk nekā grāmatnīcās. Līdzīgi kā šī interneta vietne, arī sociālajos tīklos var sameklēt grāmatu draugu un interesentu domubiedru grupas. ◆
Aukstajā laikā jāparūpējas par saviem mājdzīvniekiem
Dzīvnieku draugi, patversmes un veterinārārsti ziemā aicina iedzīvotājus parūpēties par savu mājdzīvnieku un mājlopu labsajūtu, nodrošinot viņiem ērtu patvērumu no aukstuma.
Dzīvnieku patversmju darbinieki uzsver — pat ja suns pieradis dzīvot laukā un pie dažādiem laikapstākļiem gadu gaitā pieradis, tomēr ieteicams atrast vietu, kur viņam kādu brīdi patverties, lai sasildītos — informē patversmes “Lauvas sirds” darbinieki.
Ja suns dzīvo būdā, to vajadzētu izklāt ar salmiem vai kādu citu materiālu, kas uztur siltākus apstākļus, kur sasildīt nosalušās ķepas un degunu.
Jāatceras, ka sunim šajos apstākļos jānodrošina nedaudz siltāks dzeramais ūdens, lai tas traukā tik ātri nesasaltu. Savukārt, ja mīnusi noslīd zem 20 grādiem, suņa saimnieku pienākums ir padomāt par suņa izmitināšanu telpās, kur ir aizvējš un tik ļoti nesalst.
Savukārt kaķu saimniekiem jāatgādina, ka mīluli nevajadzētu sala laikā atstāt laukā, īpaši, ja dzīvnieks pieradis dzīvot telpās. Ja kaķis nemitinās mājā, bet citās telpās, jānodrošina iespēja mīlulim tikt siltumā — kūtī, malkas šķūnī un citur. Jāparūpējas par barības un dzeramā sasniedzamību. Ziemā dzīvnieki, lai saglabātu siltumu, mēdz apēst vairāk ēdiena.
Jāuzsver, ka, atstāti ārā un aukstumā, dzīvnieki var nosalt, apmulst un zaudēt orientēšanos. Līdzīgi kā vasarās, kad aktuāls jautājums ir par dzīvnieku atstāšanu automašīnās un karstumā, arī ziemā jāuzmanās. Aukstā laikā automašīnās gaiss saglabājas vēss, tāpēc mājdzīvniekiem, tajās atstātiem bez uzraudzības, pastāv risks nosalt. ◆
