Skrīveru novada dome līdz šim bija vienīgā pašvaldība Aizkraukles reģionā, kas domes sēžu audioierakstus ievietoja mājaslapā, lai tos varētu noklausīties ikviens interesents. Februārī notikusī domes sēde pirmo reizi tika arī filmēta, videoieraksts ievietots Skrīveru novada pašvaldības mājaslapā. Viens no iemesliem — pamudinājums deputātiem būt disciplinētākiem sēžu laikā, jo tieši domnieku uzvedības dēļ tika “norauta” domes sēde 29. janvārī.
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis, jautāts, kāpēc nolemts sēdes filmēt, norādīja, ka domē par to konceptuāli vienojušies jau pagājušajā gadā, tikai šis jautājums nebija tehniski atrisināts. Videoierakstu mērķis esot informēt iedzīvotājus par to, kā norit domes sēdes un tiek pieņemti lēmumi. Taču A. Zālītis nenoliedz, ka lēmums par filmēšanu pieņemts arī saistībā ar 29. janvāra domes sēdē notikušo. “Ja kādreiz kādam deputātam “pieklibo” uzvedība, sēžu filmēšana ir kā pamudinājums būt disciplinētākiem,” saka A. Zālītis.
Liedz piedalīties debatēs
Sēdes sākumā darbs ritēja diezgan raiti, un deputāti strādāja bez lielām domstarpībām. Diskusijas sākās, apspriežot jautājumu par pašvaldības 2015. gada budžeta rezerves fonda finansējuma sadali. Priekšsēdētājs A. Zālītis klātesošos informēja par to, ka saņemts pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” iesniegums par papildu finansējuma piešķiršanu nojumes remontam un deputātes Sarmītes Jansones priekšlikums par celiņa izbūvi no Daugavas ielas līdz bērnudārzam “Sprīdītis”. Priekšlikuma pamatojums — bērnu un vecāku drošība.
Opozīcijas deputāti Jānis Brokāns un Udo Pērsis iebilda pret pēdējā brīdī iesniegtajiem priekšlikumiem un vairākkārt lūdza skaidrot to pamatotību. Tāpat deputātiem radās iebildumi pret to, ka priekšlikumus budžeta finansējuma sadalei iesniegusi deputāte, jo neviens cits deputāts to neesot darījis. Iebildumi tika pamatoti ar to, ka ar visiem iestāžu vadītājiem komiteju sēdēs visas vēlmes un vajadzības iepriekš tika izrunātas. Diskusija vērsās plašumā. Brīdī, kad šajā diskusijā tika piesauktas deputātu vēlētāju intereses, J. Brokāna un
A. Zālīša vārdu pārmaiņa kļuva arvien asāka. J. Brokāns vienu pēc otra saņēma divus priekšsēdētāja aizrādījumus un aizliegumu turpmākajā sēdes gaitā izteikties. J. Brokāns pameta deputāta krēslu un apsēdās klausītāja vietā. Pie galda diskusijas par iesniegtajiem priekšlikumiem un finansējuma sadali turpinājās. Kādā brīdī J. Brokāns vēlreiz iebilda, uz ko saņēma vēl vienu aizrādījumu, kam, spriežot pēc audioieraksta, sekoja kādi žesti, ko J. Brokāns, iespējams, rādīja A. Zālītim. Pēc notikušā četri deputāti — J. Brokāns, U. Pērsis, D. Vigovskis un I. Biķerniece — sēžu telpu pameta. Tā kā šajā dienā uz sēdi bija ieradušies astoņi deputāti un četri no viņiem devās projām, kvoruma trūkuma dēļ sēdi slēdza.
Jautāts, kā vērtē notikušo, deputāts Jānis Brokāns norāda — viņu pārsteigusi priekšsēdētāja nevienlīdzīgā attieksme pret deputātiem: “Daži var runāt no vietas, dažiem jāceļ rokas. Vieni saņem aizrādījumus par vairākkārtēju izteikšanos un jautājumiem, citiem aizrādījumi netiek izteikti. Es neesmu nācis uz domes sēdi tikai cilāt roku balsojumā, ja man ir jautājumi, es tos uzdodu. Mēs tiekamies trīs reizes mēnesī — komitejās un domes sēdēs. Kad tad lai tos jautājumus uzdod, ja ne sēžu laikā?”
Iebilst pret kārtību
Tāpat J. Brokāns norāda, ka A. Zālītis nav atbildējis pēc būtības uz viņa uzdotajiem jautājumiem. Brokāns ir neizpratnē par to, kāpēc diskusijā par budžeta rezerves fonda finansējuma sadali jāpiemin viņa vēlētāju intereses un vēlmes. “Diskusija bija par atšķirīgiem viedokļiem saistībā ar budžeta līdzekļu sadali, tāpēc nav skaidrs, kāpēc tika apspriestas vēlētāju intereses,” saka J. Brokāns.
Viņš norāda, ka ne pats, ne viņa kolēģi no vēlētāju apvienības “Par diženu novadiņu” nav ne pret bērnudārza nojumes izbūvi, ne gājēju celiņa ierīkošanu. Taču deputāti iebilst pret veidu, kā tiek iesniegti un apspriesti priekšlikumi par finansējuma piešķiršanu. “Ir Sociālo jautājumu un Izglītības, kultūras un sporta komiteja, kurā vairākkārt esam tikušies ar iestāžu vadītajiem un izrunājuši visas to vajadzības un nepieciešamo finansējumu, ko virzījām izskatīšanai Finanšu komitejas sēdē un pēc tam domes sēdē. Te pēkšņi parādās kaut kādi jauni pieprasījumi — viens pēc iestādes vadītāja zvana priekšsēdētājam, otru uzrakstījusi deputāte. Par novada prioritātēm deputāti vienojās jau kādā no iepriekšējām finanšu komitejas sēdēm. Ja priekšsēdētājam radās vēlme izteikt jaunus priekšlikumus budžeta līdzekļu sadalei, tad vajadzēja dot iespēju visiem deputātiem paust savu viedokli vai sniegt papildu priekšlikumus. Citādi, kāda jēga no darba komitejās, ja kāds kādam piezvana, šaurā lokā par visu vienojas un domes sēdē izlemj,” kategorisks ir J. Brokāns.
Skrīveru novada domes sekretāre Velta Vigovska gan norāda, ka saskaņā ar Skrīveru novada pašvaldības budžeta plānošanas noteikumiem iestādes vadītājam, ja pietrūkst finansējuma darbības nodrošināšanai, ir tiesības vērsties Finanšu komitejā ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu. Līdz ar to vēlāk iesniegtais bērnudārza vadītājas lūgums par papildu finansējumu ir pamatots.
Aizrāda par necienīgu izturēšanos
Pašvaldības vadītājs A. Zālītis, skaidrojot notikušo, saka: “Man, priekšsēdētājam, jānodrošina kārtība sēžu laikā, un, izsakot aizrādījumu, es pildīju savu pienākumu. Šajā gadījumā deputāts Brokāns bija nesavaldīgs, un es atbilstoši domes sēžu reglamentam izteicu divus aizrādījumus un aizliedzu viņam piedalīties debatēs. Sēdē, balsojumos viņš piedalīties varēja.” Jautāts par nevienlīdzīgo attieksmi pret deputātiem debašu laikā, A. Zālītis piekrīt, ka arī citi deputāti vairākkārt izteicās par vienu un to pašu jautājumu. Taču atšķirībā no deputātes S. Jansones, kura uzturēja savu prasību, ceļot roku un saņemot atļauju runāt, J. Brokāns izteicies bez uzaicinājuma un nepieklājīgi izturējies pret apkārtējiem. “Esmu demokrātisks, ļauju izteikties. Ja runa ir par to, ka vienam to ļauj darīt vairāk un citam mazāk, tad paskaitīju — Udo Pērsis izteicās 14 reizes, bet Sarmīte Jansone trīs. Arī citās sēdēs opozīcijas deputātiem bijusi iespēja paust savu viedokli pietiekami bieži, un šoreiz Brokāns aizrādījumu saņēma nevis par viedokļa paušanu, bet par necienīgu izturēšanos pret apkārtējiem.”
Kauns no kolēģiem
Gan A. Zālītim, gan J. Brokānam jautājām, vai patiesībā domstarpību pamatā nav divu cilvēku personīgās nesaskaņas, ko viņi abi noliedza, apgalvojot, ka nekāda personīga naida abu starpā nav.
Februārī notikušajā atkārtotajā domes sēdē, kurā turpināja apspriest pašvaldības 2015. gada budžetu, tika izskatīts vēl viens jautājums, saistīts ar deputāta J. Brokāna uzvedību. Sociālās aprūpes centra vadītāja I. Ķieģele uzrakstījusi domei iesniegumu, kurā norāda, ka Sociālo jautājumu komitejas sēdē deputāts pret viņu izturējies nepieklājīgi un izmēdījis. Tā kā pašvaldībā nav izveidota ētikas komisija, šo jautājumu skatīja domes sēdē. Jānis Brokāns situāciju nekomentēja, taču pēc sēdes “Staburagam” atzina, ka savu izturēšanos neuzskata par nepieklājīgu, piebilstot, ka iestādes vadītājam uz sēdi jāierodas sagatavotam tā, lai par savu iestādi var atbildēt uz visiem viņam uzdotajiem jautājumiem.
“Politika ir kompromisu māksla, un ir jāsaprot, ka nav tikai viens viedoklis. Man ir kauns no saviem kolēģiem par šādu situāciju,” rezumē A. Zālītis.
Pieņemts ētikas kodekss, bet vai to ievēro?
Skrīveru novada domē jau iepriekšējā sasaukuma laikā pieņemts Ētikas kodekss, kas paredz, ka arī deputātiem saskarsmē ar iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī citām personām jāizturas ar cieņu, apzinoties viņu tiesības un pienākumus, respektējot citu uzskatus un intereses. Darbiniekam, tajā skaitā deputātam, jābūt laipnam un pieklājīgam, viņš nelieto aizskarošus, apvainojošus izteicienus, neaizskar personas godu un nepazemo viņu, neizturas ciniski pret viņa vēlmēm un vajadzībām, uzskatiem un pārliecību.
A. Zālītis atzīst, ka deputāti ar šo dokumentu īpaši nav iepazīstināti un par to nav parakstījušies, taču diez vai kāds būšot tik drosmīgs atzīt saviem vēlētājiem, ka nav to lasījis. Viņš atceras, ka arī iepriekšējā sasaukumā diezgan daudz izteikti aizrādījumi vairākiem deputātiem.
