Pašvaldību vēlēšanās uz vietām jaunajā Aizkraukles novada domē sevi pieteikusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Aizkraukles nodaļa. Sarakstā ar pirmajiem numuriem ir līdzšinējais Skrīveru novada domes deputāts Jānis Brokāns, kā arī šīs pašvaldības bijušais deputāts Deniss Vigovskis.
Par pārdomātu konservatīvismu
Jānis Brokāns šobrīd ir šī gada 22. janvārī izveidotās JKP Aizkraukles nodaļas vadītājs un savulaik startējis arī Saeimas vēlēšanās. Par savu izvēli būt tieši šīs partijas rindās viņš saka — sevi pierādījusi kā stabila, centriski labēja, kura nav “sasmērējusies” politikā. Partija, kas iestājas par nacionālām interesēm, tajā pašā laikā nav radikāla. Līdz ar to arī Aizkraukles novadā partija būtu līdzīgi domājošo iedzīvotāju interešu aizstāve. “Barikāžu laikā daudzas dienas pavadīju Rīgā, un toreiz darījām visu ne tāpēc, lai Latvijā ar laiku viss kļūtu arvien sliktāk,” saka Jānis Brokāns.
Kāpēc aicināti tieši šie desmit cilvēki, kas sarakstā? Deniss Vigovskis saka, lielāko daļu saraksta biedru uzrunāja Jānis Brokāns, daži iesaistījās paši. Vai viņu uzskati arī ir konservatīvi, sasaucas ar tiem sešu pamatprincipu punktiem, kas rakstīti JKP mājaslapā? Deniss Vigovskis teic, ka pieminētās vērtības ir būtiskas pietiekami lielai sabiedrības daļai. Visi desmit saraksta biedri uzskata šīs vērtības par būtiskām.
Balsošot par vietējiem
Pirmais punkts partijas priekšvēlēšanu programmā vēsta, ka, nākot pie varas, tās biedri nepieļaus attīstībai iezīmēto līdzekļu novirzīšanu kādai atsevišķai novada teritorijas daļai. Kas liek domāt, ka tā varētu notikt?
Jānis Brokāns saka, arī līdz šim tāda tendence bijusi. Pirmkārt, viņš uzsvaru liek uz darba vietām, līdz ar to ģimenēm, kas kādā konkrētā novada vietā izvēlas dzīvot.
Otrs deputāta kandidāts saka — tāda pieredze, iespējams, nav Skrīveru vai Aizkraukles novadam, jo novadi nav lieli, bet citur var novērot, ka izteikti attīstās centrs, bet mazie pagasti iznīkst. “Es domāju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc vēlētāji balsos par vietējiem kandidātiem,” saka Deniss.
Aizkrauklieši izvēlējās neražot finieri
Jānis Brokāns atzīst, ka līdz šim novadu vadības maz domājušas par uzņēmējdarbības atbalstīšanu, vairāk koncentrējušās uz pašvaldības iestāžu darbību. Īpaši smaga situācija ir pierobežā, bet, kamēr tur vēl ir cilvēki, jādara viss, lai viņus noturētu un piesaistītu jaunus. Te Jānis Brokāns piesauc nebūt ne tik senu gadījumu, kad Aizkrauklei bija iespēja dot ap 200 darba vietu, ļaujot te celt saplākšņa rūpnīcu. Novada deputāti nobalsoja pret šī uzņēmuma ienākšanu, un to atvēra Krustpilī. Līdz ar to izveidotos likumsakarību ķēde — esošo uzņēmumu darbiniekiem palielinātu darba samaksu, jo to īpašnieki vēlētos paturēt savus darbiniekus, palielinātos naudas aprite, pieaugtu vajadzība pēc citiem pakalpojumiem. Pilsētā paliktu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis. Diemžēl šo izdevību aizkrauklieši palaida garām.
Deniss Vigovskis teic, ka sadarbība ar uzņēmējiem neveidojas, jo, pirmkārt, nav dialoga. Tajā pašā laikā pašvaldības budžeta lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi — jo vairāk darba vietu, labākas algas, jo lielāks pašvaldības budžets. Bez sadarbības te neiztikt, protams, esošās likumdošanas ietvaros. Ir novadi, kas realizējuši “guļamrajona’’ stratēģiju, un ļoti labi var redzēt, kā tas ir ietekmējis šo novadu attīstību. “Manuprāt, tas nebija stratēģiski pareizi.”
Tāpat daudzus gadus Aizkrauklē nav domāts par dzīvojamā fonda attīstību, un jau šobrīd tas liek sevi manīt. Tā kā pilsētā plāno izbūvēt Zemessardzes bataljona bāzi, te būtu vajadzīgi dzīvokļi bataljona darbiniekiem, bet brīvo dzīvokļu jau tagad ir par maz.
Bažas par Skrīveru vidusskolu
JKP Aizkraukles nodaļa savā programmā uzsver: pašvaldībai ir jāpilda Likumā par pašvaldībām noteiktās funkcijas, jāsniedz pakalpojumi, kuri nepieciešami novada iedzīvotājiem. Jānis Brokāns kā vienu no funkcijām uzsver izglītības pakalpojumu un teic, ka jācenšas atbalstīt visas novadā esošās skolas, nevis bez ierunām pakļauties Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumiem par skolu slēgšanu.
Jānis Brokāns bažījas arī par to, ka jaunizveidotais Aizkraukles novads var nozīmēt beigas Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai. Pašlaik uz skolu brauc bērni no Kokneses, Aizkraukles, un pašvaldība apmaksā ceļu tuvumā esošās Krapes un Jumpravas teju 30 bērniem, lai viņi nokļūtu līdz skolai Skrīveros, kā arī viņu ēdināšanu. Bažīgu darot iespēja, ka jaunā novada vadība izlems par šādas rīcības nerentabilitāti.
Deniss Vigovskis piebilst, ka diemžēl nācies saskarties ar daudzām situācijām, kad pašvaldība kaut kādu iemeslu dēļ savas funkcijas pilda pavirši vai izpilda minimālās prasības, kas ne visās dzīves situācijās ir pietiekamas. Piemēram, ja invalīdam uzbūvē nobrauktuvi pie ieejas apmēram 45 grādu leņķī, kuru viņš paša spēkiem nespēj izmantot. Lai to labotu, jāiesaistās Būvvaldei, Tiesībsarga birojam, Labklājības ministrijai, deputātiem. Kāpēc uzreiz nevar uzbūvēt tā, kā tas ir paredzēts normatīvos? Tas ir tikai viens piemērs. Attiecībā uz izglītības jomu Deniss saka: mēs liekam uzsvaru uz to, ka saglabāsim esošās izglītības iestādes, centīsimies sagādāt šīm iestādēm modernu aprīkojumu, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Pieredze rāda, ka tad, kad pazūd skola, sāk strauji samazināties iedzīvotāju skaits, ja vien tur nav ļoti laba satiksme un tuvumā liela pilsēta. Var taču būt arī tā, ka no lielās pilsētas bērni brauc mācīties uz mazāku skolu, ja ir laba satiksme, jo varbūt tur ir labāka izglītības kvalitāte.
Medicīniskajiem izmeklējumiem jābūt uz vietas
Viens no partijas programmas punktiem vēsta: Aizkraukles medicīnas centrs (SIA “Aizkraukles slimnīca”) jāatgriež pašvaldības īpašumā, peļņa jānovirza centra attīstībai, lai varētu paplašināt piedāvājamo pakalpojuma klāstu, uzlabot esošo pakalpojumu kvalitāti un sekmēt jaunu medicīnas speciālistu piesaisti.
Lai arī 71% šīs iestādes daļas pieder pašvaldībai, Jānis Brokāns teic, ka līdzekļu izlietojums nav caurspīdīgs. “Jādomā tālredzīgi, par speciālistu piesaisti, tajā skaitā ģimenes ārstu. Tāpat par iespējami plašāku pakalpojumu grozu vietējiem iedzīvotājiem, lai uz izmeklējumiem nav jādodas kilometriem tālu, piemēram, uz Jēkabpili vai Rīgu.
Deniss Vigovskis, komentējot šo punktu, saka: “Manuprāt, pārdot slimnīcas daļas nebija stratēģiski tālredzīgi. Šobrīd pašvaldība maksā dažiem speciālistiem stipendijas, un lielākoties tas arī viss, kā pašvaldība līdzdarbojas AMC attīstībā. Jauno speciālistu piesaiste iet roku rokā ar Veselības ministrijas veidoto politiku un novada attīstību kopumā. Viens, ja ir iespēja saņemt labu algu, ko, piemēram, maksā pašvaldība, otrs ir, kāda ir dzīves kvalitāte un vide (izglītības iespējas, dzīvesvieta, ārpusdarba aktivitātes). Bet pandēmija kopumā parādīja, ka medicīnas attīstībai jāpievērš lielāka uzmanība.
Lapas ved kā būvgružus
Ko JKP vēlas mainīt, sakot, ka uzlabos atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti, jo vēlamies dzīvot tīrā, sakoptā vidē? Jānis Brokāns komentārā teic, ka joprojām, konkrēti Skrīveru novadā, līdzekļus atkritumu apsaimniekošanai izšķērdē aplami. Viens no piemēriem — rudenī savāktās koku lapas, zarus pašvaldība atkritumu apsaimniekotājam nodod kā… būvgružus. Līdz ar to arī maksā nesamērīgi augstu cenu par lapu aizvešanu. Lietoto automašīnu riepu nodošana Skrīveros atkritumu laukumā maksā 3 eiro, Aizkrauklē — 1,5 eiro. Nav ilgi jādomā, kur iedzīvotāji vedīs lietotās riepas. Kā arī joprojām daudzu māju pagalmā nav atkritumu konteinera.
Par punktu “veicināsim daudzdzīvokļu māju siltināšanu, paaugstinot mājokļu energoefektivitāti, tādējādi samazinot iedzīvotāju rēķinus” deputāta kandidāts saka — uzņēmums “Skrīveru saimnieks”, kas novadā apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas, katru gadu noslēdz ar apmēram 8 —10 tūkstošu eiro zaudējumiem, kuru savukārt nosedz no pašvaldības budžeta. Turklāt līdz šim nav bijusi iniciatīva saistībā ar ēku siltināšanu. Jautāti, kāpēc nekas netiek darīts, “Skrīveru saimnieka” pārstāvji aizbildinoties ar iedzīvotāju neieinteresētību, nespēju viņus pārliecināt piedalīties šajos projektos. “Jāiet, ar cilvēkiem jārunā diendienā. Kad izdotos pierunāt, pārliecināt vienas mājas iedzīvotājus, nākamās paši būtu ieinteresēti,” tā Jānis Brokāns.
Kopumā par jauno Aizkraukles novadu viņš saka — pie kopīga galda mums var būt atšķirīgs viedoklis, un tas ir pašsaprotami, bet svarīgi, ka mēs ieklausāmies viens otrā. Te vietā Edgara Liepiņa slavenā frāze: vienam tie ceriņi smaržo, citam — smird. Tāpēc nevar teikt, ka vieniem ir vairāk taisnības nekā pretēja viedokļa paudējam.
Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidātu saraksts
◆ Jānis Brokāns, SIA “Vidzemes koka mājas” valdes loceklis
◆ Deniss Vigovskis, “Laine Skogkunnskap” AS (Norvēģijas Karaliste) valdes priekšsēdētājs
◆ Dace Zemzare, Daudzeses pamatskolas mūzikas skolotāja
◆ Gundars Spriņģis, Aizkraukles novada pašvaldības galvenais saimniecības pārzinis
◆ Inga Baginska, Pļaviņu novada ģimnāzijas skolotāja
◆ Kristīne Galstjana, SIA “Transcom Wordwide Latvia” personāla atlases speciāliste
◆ Sandra Trakina, Skrīveru bērnu bibliotēkas vadītāja
◆ Ralfs Eihentāls, students
◆ Tatjana Žiško, Sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” fizioterapeite
◆ Normunds Žuks, SIA “Dok” tehniskais direktors
Statistika
Dzimums
Sievietes — 5 (50%)
Vīrieši — 5 (50%)
Vecums
21 — 30 gadu — 2 (20,0%)
31 — 40 gadu — 3 (30,0%)
51 — 60 gadu — 5 (50,0%)Vidējais vecums: 42,7 gadi
Jaunākais kandidāts: 21 gads
Vecākais kandidāts: 60 gadu
Izglītība
Vidējā — 4 (40,0%)
Augstākā — 5 (50,0%)
Nav norādīta — 1 (10,0%)
Tautība
Latvietis/latviete — 8 (80,0%)
Nav norādīta — 2 (20,0%)
